Kā vēstī teika, senatnē ezera vietā bijis līdzenums un divas zemnieku mājas. Tajās dzīvojuši divi saderināti jaunieši. Puisim iepatikusies cita, un viņš to vedis pie altāra. Atstātā līgava lūgusi Pērkontēvu sodīt neuzticīgo līgavaini. Kāzu vakarā šķīlušies zibeņi, bet jaunais pāris par to tikai smējies. Tad sācis līt lietus - ar tādu sparu,ka virs ūdens palicis tikai līgavas plīvurs un līgavaiņa cepure. No tiem arī radušās salas. (SIA Vietas –a 2006, ER)
Ezera apraksts
Alūksnes ezers atrodas Alūksnes augstienes Vaidavas pazeminājumā, 183,7 m vjl, Alūksnes rajonā. Ezera platība ir 15,44 km2, kopā ar salām - 15,57 km2, garums 5,7 km (Z-D virzienā), lielākais platums 4,25 km, vidējais dziļums 7,1m, lielākais dziļums 15,2 m, ezera baseins 28,4 km2. Ezerdobe ir ieapaļa, tajā vairākās bedrēs dziļums sasniedz 10 – 14 m. Krasti ir lēzeni, tikai Kapsētas pie Tempļa kalna tie ir stāvi. Dibens samērā līdzens, to veido pamatmorēnas māls. Krasta līnija 18,5 km gara un maz izrobota. Augstā Kapsētas pussala DR atdala Alūksnes līci, kurā ir 10 ha lielā Pilssala (senais nosaukums – Marijas sala). Trīs pārējās salas ir nelielas ( kopplatība 3,2 ha). Ezerā ietek 12 strauti un grāvji, arī gultnes avoti dod nelielu ūdens pieplūdi, tādēļ visa ūdens (109 mlj m3) apmaiņa var notikt tikai 20 gadu laikā. Notece ezeram ir pa Alūksnes upi un Pededzi, pavasarī arī caur Pārmetņa un Dzilnas ezeru (ZR) uz Vaidavu. Alūksnes ezers ilgi bija oligotrofs, tikai 60. gados sākās eitrofikācijas process. Ezeru strauji piesārņoja Alūksnes pilsētas notekūdeņi, savairojās planktons. Šobrīd aizaugums sasniedz 20%, it īpaši seklajā A krastmalā. Alūksnes līcī ir līdz 3 m bieza dūņu kārta. Bargās ziemās ledus sega turas 5 mēnešus. Alūksnes ezerā mīt raudas, repši, plauži, līdakas, ruduļi, asari, ķīši, līņi, vīķi un zuši. Alūksnes ezera DR krastā atrodas Alūksne (piekrastē parks, Pilssalā Livonijas Ordeņa pils drupas, Kapsētas pussalā latgaļu pilskalns). Z piekrastē meži. (Valērija Belokoņa izdevniecība, 2002)…
