Alternatīvo skolu raksturojums

Audzināšanai un izglītībai ir liela loma cilvēces nākotnē, taču idejas un virzieni ir atšķirīgi. Kā iespējams izveidot brīvu personību, dažādus ceļus mums piedāvā alternatīvās pedagoģijas virzieni.
Pagājušā gadsimta sākumā itāļu ārste un pedagoģe Marija Montesori ,strādājot ar bērniem ,kuriem bija dažādas attīstības problēmas, sāka veidot jaunu atveseļojošās pedagoģijas metodi. M. Montesori gan nekad nav runājusi par viņas pašas izveidotu metodi, bet gan par bērna attīstības iekšējiem likumiem .Taču drīz vien viņa atskārta, ka viņas sakārtotais materiāls dažādu prasmju un intelekta pilnīgākai attīstībai noderīgs jebkuram bērnam. Šī metode pašlaik ir viena no izplatītākajām bērnu alternatīvās mācīšanas metodēm visā pasaulē .
M. Montesori balstoties uz bērna dabu, ir izstrādājusi savus bērna attīstības sensitīvos periodus. Pēc Montesori uzskatiem, bērns katrā no šiem periodiem ir īpaši jūtīgs uz kādu noteiktu ārējās vides ietekmi un tas ir jāizmanto bērna audzināšanā. Pavisam izšķir deviņus periodus, kuriem ir atšķirīgi raksturotāji. Viņa uzskata, ka sakārtota un izziņas materiāliem bagāta vide, skaidra un konsekventa pieaugušo attieksme sekmē bērna dabisko darbošanos un zinātkāri, iedrošina jauniem atklājumiem un sniedz ticību saviem spēkiem. Šī Montesori metode attiecas uz trim bērna audzināšanas jomām: kustību attīstību, sensoro audzināšanu un valodas attīstību. Arī visu piecu sajūtu attīstībai tiek likts liels uzsvars. „Materiālu mērķis M.Montesori klasēs ir rosināt bērnu interesi par mācīšanos un mācīt viņus mīlēt mācīšanos.”( 4; 39)…