Alternatīvo izglītības teoriju pirmsākumi: R.Šteiners, M.Montesori

Rūdolfs Šteiners(1861-1925)-Valdorfskolu kustības idejiskais tēvs un dibinātājs(1919.gadā). R.Šteiners izstrādāja Valdorfpedagoģiju uz antrofozofijas dogmu pamata,kuras „mērķis ir pētīt cilvēka cilvēcisko būtību”. Šteiners saka,ka šīs pedagoģijas pamatā ir skatījums,ka cilvēks pasaulē nāk vairākkārt,bērns izvēlas vecākus,nav nejaušu tikšanos,cilvēks attīstības gaitā attēlo cilvēces attīstību.Valdorfskolas uzdevums ir pieņemt,ka katrs bērns ir unikāla individualitāte.Svarīgi lai bērns justos kā mājās.Zināšanu apguve saistās ar lielu izpētes rašanos.
Valdorfa skola – tā ir skola,kurā māca mācīties to,ka par cilvēku kļūst visa mūža garumā. [3; 15] Audzināšanas uzdevums ir visas grūtības, blakusparādības ,defektus-palīdzēt uztvert kā iespējamu jaunu spēku atmodas sākumā.
Valdorfa skolā nav direktora,skolotāji var brīvi izvēlēties pamatdomu uz kuras balstīt mācību procesu.Brīvība un atbildība ir galvenie nosacījumi valdorfa skolas darbā, nav tradicionālo mācību plānu un vajadzības regulāri izdarīt ierakstus skolas žurnālos.Šeit skolotāji ar savu klasi kopā ir 8 gadus, līdz ar to skolotājs izpelnās bērna uzticību.Skolotāja autoritāte ir valdorfa pedagoģijas koncepcijas sastāvdaļa…