Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
Akcijas un īpašie piedāvājumi 2 Atvērt
3,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:507636
 
Vērtējums:
Publicēts: 25.06.2014.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 8 vienības
Atsauces: Ir
Laikposms: 2011. - 2015. g.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Mediācija: jēdziena izpratne    6
1.2.  Mediācijas kā alternatīva strīdu risināšanas veida perspektīvas Latvijā    7
1.3.  Citi alternatīvie strīdu risināšanas veidi    8
  Nobeigums    10
  Izmantotās literatūras un avotu saraksts    13
Darba fragmentsAizvērt

Nobeigums
Autore piekrīt Gata Litvina viedoklim, publicētajam rakstā „Alternatīvais strīdu risināšanas institūts administratīvajā procesā” , ka dzīvojot sabiedrībā, nonākot saskarsmē ar citiem cilvēkiem vai valsts pārvaldes iestādēm, nav izbēgamas strīdu situācijas. Ar strīdu starp vairākām personām mēs uztveram domstarpības, savstarpējas pretenzijas, kurās izpaužas pretējas domas, pretēji uzskati, un kur katrs cenšas aizstāvēt savas domas, uzskatus.
Sabiedrībā konflikti rodas arvien biežāk, - līdzko indivīds apzinās savas tiesības un patstāvību, vairākkārt pieaug vēlme pašam piedalīties tādu lēmumu pieņemšanā, kas ietekmē viņa dzīvi, arvien retāk cilvēki piekrīt citu diktētiem noteikumiem.
Vērtējot no mūsdienu skata punkta, neviena tiesiska valsts nav iedomājama bez neatkarīgas un objektīvas tiesas, kura var aizstāvēt personas pret valsts pārvaldes patvaļu, nekonstitucionālām tiesību normām un kurā personas būtu tiesīgas uz savu aizskarto vai apstrīdēto tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību. Tiesa dod iespēju personai aizstāvēt savas tiesības profesionālā instancē. Tiesības savu interešu aizstāvībai vērsties tiesā ir pieskaitāmas pie nozīmīgākajām personas pamattiesībām.
Līdz daudzpakāpju tiesu sistēmas izveidošanai daudzās valstīs dominēja tiesas spriedumu nepārsūdzamības princips. Valdnieku nozīmētu tiesnešu nolēmumi bija neparedzami un daudzkārt pārlieku subjektīvi. Lai nepieļautu pārlieku lielu subjektīvismu un nekompetenci strīdu izšķiršanā, proti, lai tiesāšanās nelīdzinātos laimes spēlei, dažādu arodu speciālisti veidoja autonomus mehānismus strīdu risināšanai - tirgotāju un amatnieku palātas un kameras. Ieviešot daudzpakāpju tiesu sistēmu, tiesu vara ieguva lielāku objektivitāti un kompetenci. Tomēr daudzpakāpju tiesu sistēmai ir būtisks trūkums - galīgā tiesas nolēmuma ilgstoša gaidīšana. Tādēļ jau 19. gadsimta beigās aizvien izplatītāka kļuva ārpustiesas samierināšana - sākotnēji ASV, vēlāk arī citās Amerikas kontinenta valstīs. 21. gadsimta sākums raksturīgs ar to, ka lielākajā daļā Eiropas valstu samierināšana no maz izmantota alternatīva strīda risināšanas ceļa kļūst par vienu no dominējošajiem strīda risināšanas paņēmieniem.

Autora komentārsAtvērt
Redakcijas piezīmeAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −5,98 €
Materiālu komplekts Nr. 1340098
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties