Nobeigums
Rakstot šo darbu, autorei radās iespeja tuvāk iepazīties ar iespējām alternatīvi risināt strīdus. Konkrētajā variantā – nerisināt strīdu neatkarīgas tiesas ceļā – ir daudz plusu, kā, piemēram, ātrāka lietas izskatīšana, kas taupa arī līdzekļus. Alternatīvais strīdu risināšanas veids sniedz visām pusēm pieņemamu risinājumu, kā arī aiztaupa ilgstošo rakstisko dokumentu sagatavošanu. Puses var vienoties arī tādā gadījumā, ja tiesai pierādījumu būtu par maz, lai sniegtu kādu risinājumu. Šie konfliktu risināšanas veidi paredz tādus iznākumus, gala rezultatus, kompensācijas variantus, kādus neparedz likums.
Tomēr, kā jau visur, arī šeit ir savi mīnusi! Kā piemēram, mediācijas un samierināšanas procesā, kā arī pārrunu procesā var rast risinājumu un virzīties uz priekšu tikai gadījuma, ja abas puses ir ieinteresētas izlīgumā. Šajos procesos ir mīnuss, kurš, īpaši mūsu valsts sabiedrībā, rada un radīs neuzticību šiem procesiem, gala rezultatam, vienošanāi nav saistoša spēka, obligāta rakstura. Līdz ar ko personai pat pēc jau pabeigta procesa būs jāvēršas tiesā.
Tomēr, manuprat, alternatīvie strīdu risināšanas veidi ir mūsu nākotne. Ar laiku sabiedrības uzticība šiem mehānismiem augs, un tie varēs darboties vēl produktīvāk. Autore nepiekrīt viedoklim, ka alternatīvie veidi sagraus neatkarīgu tiesu sistēmu. Jo tā ir sistēma, kas pastāv jau gadu – gadu gadiem, un sabiedrība, īpaši jau, nopietnās, smagās lietās vairāk uzticas tiesnešu viedoklim.
…