Alternatīvie strīdu izšķiršanas veidi

Juridiskajā praksē konfliktsituācijas visbiežāk tiek risinātas pēc divu veidu metodēm: tradicionālā tiesvedība un alternatīvā strīdu izšķiršana. Tā kā tradiconālā tiesvedība visbiežāk sevī ietver daudzkārtējus tiesas procesus vairākās jurisdikcijās, un pastāv risks, ka procedūras būs garas, rezultāti — pretrunīgi un tiesvedības izmaksas — lielas, valstu un starptautiskajā mērogā tiek pieliktas pūles nodibināt alternatīvas strīdu izšķiršanas (alternative dispute resolution, ADR) sistēmas. Alternatīva strīdu izšķiršana nozīmē atrisināt konfliktu mierīgā ceļā, nevēršoties tiesā, bet gan abām pusēm vienojoties, vai iesaistot trešo pusi, kurai ir neitrāls vai pušu samierinošs viedoklis.

1.2.PIELIETOŠANAS IESPĒJAS.

Visbiežāk alternatīvo strīdu izšķiršana tiek pielietota:
civilo lietu - dažādi ģimenes strīdi, mantiskās saistības, cilvēktiesību pārkāpumi, īpašumtiesības, patērētāju tiesības, u.c.
komercstrīdu – strīdi, kur viena no pusēm ir juridiskā persona vai valsts
finanšu – strīdi finansiālo līdzekļu jautājumos starp juridiskajām personām un/ vai valsti
patenttiesību strīdu atrisināšanai – visi ar autorību un patenttiesībām saistītie jautājumi
u.c jautājumi, kuros iespējams pielietot ADR iespējas.

ADR IEDALĪJUMS

Alternatīvie strīdu izšķiršanas veidi:
Samierināšana
Mediācija jeb starpniecība
Arbitrāža jeb šķīrējtiesa
Sadarbība…