Viena no atvērtas un demokrātiskas sabiedrības raksturīgākajām iezīmēm ir indivīda drošības sajūta, kas lielā mērā ir atkarīga no valsts un sabiedrības centieniem samazināt un apkarot noziedzību. Vai šo drošības sajūtu vairo pārmērīga paļaušanās uz likumpārkāpēju masveidīgu ieslodzīšanu kā galveno, bet dārgu un neefektīvu, noziedzības kontrolēšanas stratēģiju, kas noved pie arvien lielākas sabiedrības kriminalizācijas, radot draudus valsts iekšējai stabilitātei? Vai tomēr meklējami alternatīvi risinājumi noziedzības novēršanā, slēgtās iestādēs izolējot tikai tās personas, kas patiesi nopietni apdraud indivīdu un sabiedrības drošību?
Pēdējo piecu gadu laikā Latvijā par kriminālsodāmiem nodarījumiem notiesātas 56,000 personas, bet kā cietušie vai vainīgie saskarē ar krimināltiesību sistēmu nonākuši no 200 - 300,000 cilvēku. 2000.gada sākumā Latvijā bija 15 cietumi ar 9000 ieslodzītajiem. Pēdējo sešu gadu laikā ieslodzīto skaita ziņā uz 100,000 iedzīvotājiem (354 ieslodzītie) Latvija ieņem vienu no vadošajām vietām Eiropas valstu vidū pēc Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas. 41% no ieslodzītajiem atrodas iepriekšējā izmeklēšanā (Centrālcietumā gada sākumā atradās 600 personas, kuras tiesu gaida no 1997.gada). Ik gadu no ieslodzījuma vietām atbrīvo ap 2500 ieslodzīto. 1999.gada aprīlī spēkā stājās jaunais Krimināllikums, kas paredz alternatīvas brīvības atņemšanai (piespiedu darbu, mierizlīgumu ar cietušo), bet diemžēl valsts nav piešķīrusi līdzekļus šo jauno soda veidu ieviešanai. Valstī joprojām nav noziegumos cietušo aizsardzības sistēmas. 1
Latvijai ir jāatzīst, ka lielais ieslodzīto skaits ir nacionāla problēma. No atziņas, ka jāsamazina ieslodzīto skaits, ir jāpāriet uz aprēķiniem, cik ieslodzīto valsts var atļauties uzturēt. Izstrādājot ilgtermiņa krimināltiesisko politiku, jāizvērtē attiecīgo stratēģiju ieguvumi un izmaksas.
Veicināt alternatīvo sodu ieviešanu un plašāku piemērošanu, lai novirzītu daļu nevardarbīgu un sabiedrībai nebīstamu likumpārkāpēju no ieslodzījumu vietām; veicot ekonomiskus aprēķinus, pierādīt, ka šādi soda veidi ir lētāki un efektīvāki kā brīvības atņemšana un mazina recidīvismu un paaugstina sabiedrības drošību; panākt valsts finansējuma piešķiršanu pašvaldībām piespiedu sabiedriskā darba dienestu izveidē. …