Uz zemes ir pietiekami lieli enerģijas resursi. Cilvēks šos resursus patstāvīgi izmanto, taču to krājumi nav ierobežoti. Kurināmā avoti pamazām izsīkst. Pienāks laiks, kad dabasgāzes, akmeņogļu un naftas iegulas būs pilnīgi iztukšotas. Tāpēc jau tagad zinātnieki cenšas atrast jaunus enerģijas avotus. Enerģija, ko iegūst no tiem, ļauj ietaupīt dabiskās izejvielas. Tādēļ arī tos sauc par alternatīvajiem enerģijas avotiem. Kas ir šie avoti? Tas ir gan ūdens upēs un ūdenskritumos, gan Saules enerģija, gan paisuma un bēguma enerģija, Gan pazemes siltums un atomenerģija.
Cilvēka dzīve nav iedomājama bez Saules starojuma enerģijas, kas ir desmitiem reižu lielāka par visu izpētīto kurināmā krājumu potenciālo enerģiju, bet tūkstoš reižu lielāka par pašreizējo enerģijas patēriņu pasaulē. Uz zemeslodes virsas krītošā Saules starojuma enerģijas kopjauda sasniedz 121015 W (12 PW – petavatu). Taču cilvēce vēl maz izmanto šo kolosālo Saules enerģijas daudzumu, kas sasniedz zemes virsu. Ideāli apstākļi Saules enerģijas izmantošanai ir valstīs, kas atrodas tropu joslā, kur Saule spīd 300 dienas gadā. ASV, Kalifornijā, darbojas 3 helioelektrostacijas (jauda – 13,8, 12,5 un 6,5 MW), Francijā – Targasonas helioelektrostacija (10 MW) un Ukrainā – Krimas helioelekrostacija (5 MW). …