Lai nodrošinātu pasaules iedzīvotājus ar nepieciešamo enerģijas daudzumu, fosilais kurināmais (ogles, dabasgāze, nafta u.c.) tiek patērēts tādā apjomā, ka pēc zinātnieku aprēķiniem tas varētu izsīkt tuvāko dažu gadu desmitu laikā. Līdz ar lielo fosilā kurināmā patēriņu ir saasinājušās arī vides problēmas. Lai to novērstu, ir vai nu jāsamazina enerģijas patēriņš, bet pie mūsdienu dzīves apstākļiem tas būtu grūti izdarāms, vai nu jāatrod alternatīvi enerģijas avotu veidi, kuru izmantošana neradītu ekoloģiskas problēmas un izsīkšanas draudus. Tādēļ savā projekta darbā mēs centāmies noskaidrot iespējamos alternatīvās enerģijas veidus un to izvirzījām par sava darba mērķi.
Lai darba mērķi sasniegtu, ir noteikti sekojoši uzdevumi:
1.noskaidrot alternatīvo enerģijas veidu izmantošanas nozīmi mūsdienās apkārtējās vides saglabāšanā;
2.raksturot atsevišķus alternatīvās enerģijas veidus sīkāk;
3.iepazīties ar alternatīvās enerģijas veidu izmantošanu Latvijā.
Darbā ir izmantoti periodikas raksti, kā arī materiāli no interneta.
Darbā ir izmantota monogrāfiskā un grafiskā metodes.
Darbs sastāv no ievada, pamatdaļas, secinājumiem un pielikuma. Ievadā ir izvirzīts darba mērķis un uzdevumi tā sasniegšanai. Pamatdaļa sastāv no trim nodaļām. Pirmajā nodaļā ir noskaidrotas problēmas, kas saistās ar fosilā kurināmā plašo izmantošanu enerģijas ieguvei un izvirzīta ideja par alternatīvo enerģijas veidu lietderīgumu. Otrajā nodaļā ir sīkāk raksturoti izplatītākie alternatīvās enerģijas veidi. Trešajā nodaļā ir apskatīta alternatīvo enerģijas veidu izplatība Latvijā. Darba beigās ir izdarīti galvenie secinājumi, kuri radušies darba gaitā. Lai projektā ietvertā informācija būtu uzskatāmāka, pielikumā ir pievienotas tabulas un attēli.
Alternatīvo enerģijas veidu nozīme
Cilvēkiem vienmēr ir bijusi nepieciešama enerģija, lai sasildītu sevi un pagatavotu ēdienu, lai iegūtu gaismu un lai pārvietotos. Pēdējo 50 gadu laikā enerģijas izmantošanas apjoms ir strauji audzis. Tas ir radījis lielākas ērtības sabiedrībai, taču reizē - arī nopietnu ietekmi uz vidi.
Piemēram, atomelektrostacijās elektroenerģijas iegūšanai sašķeļ urāna atomus. Enerģiju, kas rodas šajā procesā, izmanto, lai sakarsētu ūdeni un iegūtu tvaiku. Tālāk tvaika turbīnās ražo elektroenerģiju. Izlietotā kodoldegviela ir radioaktīva, un tā jāuzglabā ieslēgta klinšu bunkuros simtiem un tūkstošiem gadu. Patiesībā līdz šim vēl nav zināms pilnīgi drošs reaktīvo atkritumu uzglabāšanas veids. [12, 13]
Ievērojamu daļu no stacionāro izmešu avotu gaisa piesārņojuma rada enerģētiskie uzņēmumi un iekārtas – termoelektrocentrāles, siltuma centrāles un katlu mājas, kā arī tehnoloģiskie procesi, kuros izmanto fosilo kurināmo (kurināmais, kas iegūts no zemes dzīlēm, tajā skaitā no oglēm, naftas un naftas produktiem, dabas gāzes, kūdras). Ogles un nafta ir to dzīvnieku un augu atliekas, kas ir dzīvojuši pirms miljoniem gadu. Kad tās tiek dedzinātas, rodas slāpekļa oksīds, sēra dioksīds un oglekļa dioksīds. Šīs gāzveida vielas nonāk gaisā, un mūsdienās to daudzumi ir tik lieli, ka izraisa vides problēmas.…
