Šajā referātā es apskatīšu R. Šteinera, M. Montessori un S. Frenē izglītības alternatīvās teorijas.
Svarīgi ir tas, ka visas alternatīvās teorijas ir radušās noteiktā vēsturiskā laikā un bija apjausto aktuālo problēmu praktiski nozīmīgi risinājumi.
Izvēlējos šo tēmu, jo likās interesanti uzzināt par alternatīvajām mācīšanās iespējām kaut ko vairāk- ar ko tās atšķirās, kāpēc daži vecāki saviem bērniem izvēlās tieši šīs metodes, bet vairākums tomēr paliek pie standarta.Rūdolfs Šteiners (1861-1925)
Rūdolfs Šteiners ir vācu filosofs, antroposofijas pamatlicējs, Valdorfpedagoģijas teorētiķis un arī praktiķis. Dzimis Kraljevicā dzelzceļa ierēdņa ģimenē. Sešdesmito gadu beigās Šteineru ģimene pārcēlās uz Noidorfelu Vīnes tuvumā. Viņš studēja Vīnes tehniskajā augstskolā dabas zinības. Tur R. Šteiners pievērsās vācu ideālistiskajai filosofijai (J.Fihte, G.Hēgelis, F. Šellings, F.Nīče u.c.). Jautājumi par cilvēka “ES”, cilvēka autonomiju un neatkarību bija 19.un 20.gs.jautājumi, kas nodarbināja filosofu prātus.
“ES” kā cilvēka garīgās būtības kodols, cilvēka dzīves jēga- šie jautājumi kļuva par R. Šteinera filosofisko pārdomu priekšmetu. Studiju laikā viņš strādāja arī par mājskolotāju, gūstot lieliskus panākumus. R. Šteineru aizrāva V.Gētes dabaszinātniskie raksti, īpaši mācība par krāsām.
R. Šteiners pievērsās cilvēka domāšanas, jūtu un gribas novērošanai un izpētei. 1891.gadā viņs aizstāvēja promocijas darbu par J. Fihti, bet 1894.gadā jau iznāca R. Šteinera darbs “Brīvības filosofija”.…