Šajā referātā es apskatīšu R. Šteinera, M. Montesori un S. Frenē izglītības alternatīvās teorijas.
Alternatīvās izglītības teorijas – vairāku personību devums pedagoģijā, kuru raksturo kā oriģinālu, vispārnozīmīgu Eiropas un pat Pasaules līmenī, kuram ir kopumā pabeigts teorētiskais pamats un tam atbilstoša vispāratzīta paša autora organizēta prakse un atbilstošas publikācijas.
Svarīgi ir tas, ka visas alternatīvās teorijas ir radušās noteiktā vēsturiskā laikā .Tādēļ katrā no tām ir raksturīgas šī laikmeta cilvēka audzināšanas pamattendences, kā arī katra šāda pedagoģija ietver sevī konkrēta autora personību. Arī visas aplūkotās pedagoģijas ir reliģisku ideju caurvītas.
Visu alternatīvu autoriem bērns ir dievišķa radība. Katras alternatīvās pedagoģijas veselumu pauž autora izvēlētais bērna tēls.
Ivēlējos rakstīt par alternatīvajām izglītības teorijām, jo esmu bieži dzirdējusi cilvēku nosodījumus kas vērsti šīm pedagoģijām. Tādēļ radās vēlme apskatīt kādu no šīm pedagoģijām tuvāk.
Marijas Montesori pedagoģija ir brīnišķīga kā pati bērnība. Tā 20. gadsimtā nokritusi no debesīm kā „nepazīstams meteorīts starp ievērojamiem spīdekļiem”. [ 2 , 5 ]
Marija Montesori 19922,gadā Berlīnes universitātē lasītajā referātā teica : kad mēs audzinām bērnu, lai izveidotu no viņa pieaugušo pēc mūsu līdzības, mēs viņu izaudzinām tikai līdz mūsu pašu spēju pakāpei. Viņš mums nevar parādīt savas jaunās dvēseles svaigumu, jo mēs vadām uz mūsu pašu atdarināšanu un tādejādi apspiežam viņā topošajā cilvēka spēku. Bērna dvēsele ir maiga, un nepieciešams, lai to aizsargātu, jo tai pašai nav spēka aizsargāties pret apspiešanu no pieauguša cilvēka puses ; bērns ir vienīgā cilvēciskā būtne, kas spēj ciest bez vaimanām. Dzīvības likumi ir viņā, bet viņš spēj tos atklāt tikai tad, tad ja mēs viņam nodrošinām attīstīšanās brīvību.
Sākumskola ir laboratorija bērna psihiskās dzīves izpētei. Bērna iekšējās vajadzības nevar ”uzminēt”, tās var noteikt, bērnam patstāvīgi darbojoties dabiskos apstākļos. Jāveido bērna vēlmēm atbilstoši apstākļi un arī līdzekļi (rotaļlietas). Īpašu uzmanību M. Montesori veltīja sensorās kultūras attīstībai. Viņa izstrādāja didaktisko materiālu sistēmu dzirdes, redzes, ožas attīstībai.…
