Secinājumi
Šodien pasaulē pastāv ļoti daudz dažādu viedokļu par bērnu izglītošanas un audzināšanas metodēm. Izglītības process mainās ļoti ātri, vecākiem, kuriem nav augstākās pedagoģiskās izglītības, ir ļoti grūti orientēties un izvēlēties labāko.
Vienām patiek valsts skola, otrām nē, un citādi. Viens uzskata, ka pirmsskolas izglītība ir obligāta, otrs to kategoriski noliedz. Cik cilvēku, tik daudz arī ir viedokļu. No mana uzskata par tradicionālajām izglītības un audzināšanas teorijām ir runāts ļoti daudz. Bet ne katrs cilvēks ir dzirdējis par izglītības alternatīvajām teorijām.
Runājot par alternatīvo izglītību, jāsaka, ka alternatīvās skolas ir ļoti līdzīgas tradicionālajām skolām, sevišķi sākumklasēs, kur tiek likts uzsvars uz bērna radošās domāšanas attīstību, izmantojot skolēna iniciatīvu, māksliniecisko aktivitāti, piemēram, zīmēšanu un dziedāšanu, taču salīdzinot alternatīvās skolas ar tradicionālajām, darbības principi turpmākajā mācību procesā būtiski atšķiras no citu skolu darbības principiem. Centrā ir bērns un viņa vajadzības, kas pēc autores domām arī ir visas izglītības galvenais subjekts, jo skolas jau ir radītas ar mērķi tieši bērnam apgūt zināšanas. Mācību process virzīts uz to, lai bērns iemācītos mācīties. Mācību process tiek veidots ar mērķi attīstīt bērna domāšanu, vienlaicīgi neaizmirstot arī citas maņas. Visvērtīgākā ir skolēna viedokļa veidošana, uzskatu veidošanās rosināšana par pasaules rašanos un likumsakarībām tajā. Liela uzmanība alternatīvajās skolās tiek pievērsta mācību motivācijas radīšanai bērnā, kas tiek palaists garām citās mācību iestādēs. Šāda motivācijas radīšana mudina bērnā vēlmi mācīties patstāvīgi un sistemātiski, bez vecāku piespiešanas, kas rada tikai mehānisku mācāmās vielas iekalšanu, bez tēmas dziļākas izpratnes, tādējādi samazinās apgūstamās vielas daudzums. Atšķirībā no tradicionālajām skolām, alternatīvajās skolās liela uzmanība tiek pievērta sadarbībai ar vecākiem. …
