Ievads.
Modernā sabiedrība nav iedomājama bez nepārtrauktu energopatēriņa. Grūti stādīties priekšā, ka šo patēriņu varētu būtiski samazināt. Industriālā sabiedrībā izmanto galvenokārt fosilos (organiskos) enerģijas avotus – dabasgāzi, naftu un ogles. Šo enerģētisko resursu krājumi ir ierobežoti, turklāt to izmantošana rada lielu piesārņojumu gan lokāla, gan globālā līmenī.
Naftas izmantošana rada lielu slodzi videi. Sadegot tā, tāpat kā jebkurš organiskais kurināmais, izdala CO2. Naftas ieguves, transportēšanas un uzglabāšanas laikā gadās noplūdes, kas nodara smagu kaitējumu videi. Izplūdušo naftu var savākt, bet tas ir dārgi un pagaidām neatmaksājas.
Dabasgāzes krājumu pietiks vēl apmēram simt gadiem. No visiem fosilajiem energoresursiem tieši dabasgāze ir videi visnekaitīgākā, taču arī gāzi dedzinot izdalās CO2.
Pasaules ogļu krājumu pietiks vēl apmēram divsimts gadiem. Ogles izmantojamas gan elektrības ražošanā, gan citos industriālos procesos. Valstīs, kur ir lieli ogļu krājumi, enerģija ir salīdzinoši lēta. Taču ogļu izmantošana ir ļoti kaitīga apkārtējai videi.
Bagātajās valstis 82% nepieciešamās enerģijas saražo, izmantojot neatjaunojamos dabas resursus – dabasgāzi, naftu un ogles. Naftas krīze septiņdesmito gadu sākumā un islamiskā revolūcija Irānā izraisīja naftas cenu pieaugumu. Tas lika lielākajai daļai bagāto valstu samazināt naftas patēriņu un aizstāt to ar citiem energoresursiem.
Pasaulē arvien lielāku popularitāti iegūst ekoloģiski tīri un neizsmeļami enerģijas avoti. Plašāk izmantotie alternatīvie enerģijas resursi ir Saule, vējš, paisuma un bēguma enerģija un Zemes iekšējais siltums. Atjaunojošās enerģija vidi piesārņo mazāk nekā neatjaunojošās, taču pagaidām tās nepietiek, lai nodrošinātu pieprasījumu. Šo enerģijas veidu sauc arī par alternatīvo enerģiju, jo, lai gan pagaidām to izmanto maz. Tā var kļūt par ievērojamu enerģijas avotu nākotnē.
Saules enerģija.
Saule Zemei dod gaismu un siltumu, un tās enerģiju var izmantot ļoti dažādi. Tiešā Saules gaisma ir svarīgs energoavots telpu apsildei. Caur logu stikliem istabā ieplūst gaisma, vienlaikus tie neļauj aizplūst siltumam. Priekšnosacījums šīs enerģijas optimālai izmantošanai ēku apsildē ir laba siltumizolācija un ventilācija, kas darbojas siltuma apmaiņas režīmā.
Zinātnieki apgalvo, ka mūsu planēta saņem no Saules desmit reižu vairāk enerģijas, nekā spēj dot tradicionālie enerģētikas resursi. Šobrīd saules baterijas ir kosmosa stacijās, Zemes mākslīgajos pavadoņos. Saules baterijas jau sen izmanto Portugālē un Grieķijā – tās apgaismo un apsilda telpas, darbina sadzīves elektrotehniku, piegādā un sasilda ūdeni. Francijā heliostacija, izmantojot Saules enerģiju, darbojas Algarves provincē – Rožu ielejā. Heliostacija ar jaudu 80 MW darbojas ASV tuksnesī uz austrumiem no Losandželosas. Alžīrija, Adrāras pilsētā, kur Saule spīd 3600 stundu gadā, uzcelta heliostacija ar jaudu 14 MW. Izraēlā Saules enerģija nodrošina 5% no nepieciešamā enerģijas daudzuma valstī. Anglijā plānots, ka līdz 2020. gadam 12% no nepieciešamās enerģijas dos Saules enerģija.
…