Alternatīvā enerģija ir enerģijas resursu veids, kuru izmantošana nerada kaitējumu videi, vai arī rada to tikai nelielā apmērā salīdzinājumā ar fosilā kurināmā izmantošanu.
Nav noslēpums, ka visi enerģijas avoti ietekmē vidi, tātad arī planētas Zemes iemītnieku dzīves kvalitāti. Taču kaitējums videi tiek nodarīts. Tas ir nepastrīdams fakts. Lai to mazinātu, visā pasaulē būtu jāpatērē mazāk enerģijas nekā pašlaik, vienlaicīgi palielinot atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanu un iegūstot alternatīvo enerģiju.
Enerģija ir mums visapkārt. Populārākie un izplatītāki enerģijas resursi, kā fosilais kurināmais (ogles, dabasgāze, nafta u.c.) ir izsmeļami. Tie tiek patērēti ļoti lielā apjomā, un pēc zinātnieku aprēķiniem tie varētu izsīkt tuvāko dažu gadu desmitu laikā. Līdz ar lielo fosilā kurināmā patēriņu ir saasinājušās arī vides problēmas. Divas enerģiju visvairāk patērējošās jomas ir transports un ēkas.
Galvenie enerģijas avoti, kurus šobrīd izmantojam, negatīvi ietekmē vidi, kurā dzīvojam. Fosilie kurināmie – nafta, akmeņogles un gāze – ir neatjaunojami un, tos dedzinot, gaisā nonāk CO2, kas veicina globālo sasilšanu jeb „siltumnīcas efektu”. Enerģija ir galvenais ekonomiskās izaugsmes raksturlielums, kas nosaka visu valstu labklājību, tādēļ valstis cenšas izmantot lētāko, bet ne videi draudzīgāko enerģiju.
Mūsdienās ļoti daudz tiek strādāts pie alternatīvās enerģijas veidu radīšanas, kuru izmantošana neradītu ekoloģiskas problēmas un izsīkšanas draudus.Atjaunojamie energoresursi ir vējš, ūdens, saules starojums, biomasa, ģeotermālā enerģija(zemes siltums), paisuma un bēguma(plūdmaiņa) procesi, kā arī viļņi. Šie resursi ir ne tikai neizsmeļami, bet arī nerada lielu kaitējumu apkārtējai videi un cilvēkiem, tādēļ tos var izmantot neierobežoti.
