Allažu dabas liegumā sastopamie augi

Aļģes

Tāpat kā citviet Latvijā, arī Allažu ūdeņos, augsnē, purvos, mežos un tīrumos ir sastopamas aļģes. Dažas no tām var pamanīt to palielo izmēru un krāsas dēļ, bet lielākoties tās ir tik sīkas, ka atrodamas un nosakāmas, tikai paraugus mikroskopējot.
Siltā laikā pavasarī un rudenī novēro ūdens „ziedēšanu”, kad masveidā savairojušās vienšūnas aļģes nokrāso ūdeni zaļā vai sarkanā krāsā (eiglēnas). Ezeru piekrastēs ūdenī dažreiz ir tik daudz anabēnu, ka ūdens šķiet netīrs. Ūdenī labi saskatāmas plūmveida nostoka apaļās kolonijas līdz 4 cm diametrā. Ūdenstīkliņu masveida kolonijas sasniedz 40 cm garumu. Zaļu apsūbējumu uz koku mizas stumbru lejasdaļā veido eliptiskā hlorella un parastais pleirokoks. Koka stumbrs nokrāsojas sarkanbrūns, ja uz tā dzīvo sarkanbrūnā trentepolija. Dažādas aļģes izraibina ar krāsainiem plankumiem akmeņus un klintis, sevišķi upju ielejās, kur ir mitrāks gaiss. Dzeltenos plankumus veido zeltdzeltenā trentepolija, bet zilaļģe gleokapsa – violetus vai sārtus garozveida pārklājumus. Straujās upēs ēnainās vietās akmeņus un gliemežvākus ar sarkanām krevēm pārklāj sārtaļģe hildenbrandija. Allažu avotkaļķu lāmās ir atrastas arī mieturaļģes jeb haras, kas atgādina kosas un izaug līdz 50 cm un garākas.…