Sakarā ar to, ka alkoholisms rada personības izmaiņas, sāk pieaugt garīgi nepilnvērtīgu cilvēku skaits. Ļoti augsta kļuva mirstība no dažādiem nelaimes gadījumiem. Pieauga to nelabvēlīgo ģimeņu skaits, kuras slīga dzeršanā un netikumā.
Alkoholisko dzērienu iedarbība uz cilvēka organismu. Alkoholisko dzērienu galvenā sastāvdaļa ir etilspirts, kuram piemīt narkotiskas īpašības Iedarbojoties uz cilvēka centrālo nervu sistēmu, etilspirts vispirms rada īslaicīgu uzbudinājumu, pēc tam narkozi. Smagi saindējoties ar alkoholu, narkoze kļūst tik dziļa, ka var rasties paralīze tajā smadzeņu daļā, kurā atrodas elpošanas un sidsdarbības centri. Elpošana un sidsdarbība apstājas.
Atšķirībā no citām narkotiskām vielām etilspirts organismā oksidējas, pārvēršoties par ogļskābo gāzi un ūdeni. Oksidējoties vienam grammam etilspirta, rodas 29 kilodžouli (7,1 kalorijas) enerģijas. Tomēr, kaut arī etilspirts dod enerģiju, to nevar uzskatīt par uzturlīdzekli, jo alkohols viegli izspiež no vielmaiņas normālās uzturvielas – olbaltumvielas, ogļhidrātus un taukus. Rezultātā rodas smagi vielmaiņas traucējumi. Etilspirta ietekmē sarkanie asinsķermenīši salīp nosprostojas kapilāri, tāpēc šūnas nesaņem skābekli un iet bojā. Sevišķi cieš smadzeņu šūnas, kuras ir visjūtīgākās pret skābekļa trūkumu. Izdzerot 100 g alus, iet bojā aptuveni 3000 smadzeņu šūnu, izdzerot 100 g vīna, - 5000 šūnu, bet 100 g degvīna nonāvē aptuveni 7500 smadzeņu šūnu. Katru reizi, kad dzērājs izjūt reiboni un viņam rodas līdzsvara traucējumi, iet bojā pat līdz miljonam smadzeņu šūnu. Pats dzērājs smadzeņu šūnu bojāeju neizjūt, bet apkārtējie pamana, ka dzērājs pamazām kļūst neapķērīgāks, trulāks, viņam kļūst grūtāk apgūt jauno, pasliktinās atmiņa. Dzērājam parādas nervu sistēmas vājuma pazīmes – nogurdināmība, uzmanības traucējumi u. c. Īpaši cieš smadzeņu pieres un deniņu daiva, kuras nosaka cilvēka intelektu.
Alkohols nomāc vispārējo organisma reaktivitāti, granulocītu un limfocītu veidošanos, ievērojami pavājina fagocitozi, samazina antivielu veidošanos un imoglobulīnu sintēzi. Etilspirts kairinoši iedarbojas uz gļotām un ādu, stiprie dzērieni pat apdedzina gļotādas. Alkohols paplašina perifēros asinsvadus, tādēļ rodas siltuma sajūta, bet organisma atdzišana pastiprinās. 20% no izdzertā alkohola uzsūcas kuņģī, bet pārējais - tievajā zarnā. 5 – 10% no izdzertā alkohola izdalās no organisma neizmainītā veidā ar izelpojamo gaisu, urīnu un sviedriem. Izdzertais alkohols ļoti ātri nonāk asinīs un jau 1 stundas laikā tiek iznēsāts pa visiem orgāniem un sistēmām. Aknās, tāpat kā smadzenēs, nonāk īpaši daudz alkohola, tāpēc aknās rodas smagi bojājumi. Aknu šūnas aizvieto taukaudi un saistaudi, dzērāji bieži mirst no aknu cirozes. Alkohols bojā arī nieres un plaušas. Ipaši bīstama ir alkohola ietekme uz sirdi. Pirmkārt, alkohols pārslogo sirdi un izraisa tās palielināšanos. Alus dzērājiem (bet ne tikai viņiem) sekcijā atrod bieži milzīgu, tā saucamo vērša sirdi. Otkārt, alkohola toksiskās ietekmes dēļ sirds muskuļšķiedras pārvēršas saistaudos un, neskatoties uz sirds palielināšanos, tās darbspējas ir niecīgas. Daudzi dzērāji mirst no akūtas sirds mazspējas, kas tiem visbiežāk iestājas paģiru laikā. Bieža alkoholisko dzērienu lietošana gandrīz vienmēr rada kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas iekaisumu. Tipiska dzērāja slimība ir hronisks panteokrīts – aizkuņģa dziedzera iekaisums.
…
