Rakstīšu par savu bijušo bērnības draugu un viņa atkarību no alkohola.Sergejam ir 30 gadi, neprecējies. No paša bērnība viņš dzīvoja ar vecmamiņu, tētim un dzērāju māti. Viņš vienmēr bija mierīgs un labs. Neņemot vērā dzeršanu par Sergeju kā par cilvēku varētu teikt to labāko, vienmēr izpalīdzīgs,nekad nav rupjš.Viņam bērnībā bija slikts piemērs – viņa mamma dzēra. Viņš bērnībā to ļoti pārdzīvoja, bet paaugoties satikās ar sliktu kompāniju un pats sāka iedzert. Pēc vecmāmiņas nāves,kuru ļoti mīlēja,viņš ļoti bieži sāka sāka dzert. Ar tēvu viņš arvien biežāk strīdējās. No patstāvīgas iedzeršanas un nestrādāšanas viņš ar tēvu palika bez dzīvokļa viņa radinieki viņam palīdzēja nopirkt vienistabas dzīvokli, bet tēvam citu dzīvokli. Es viņu bieži redzu pie vienas un tās pasas kafejnīcas ar dragiem – alkoholiķiem. Ar viņu es sen netiekos, jo viņš dzer. Es satiekos ar viņa radiniekiem. Viņi ir pārtikuši cilvēki;pieder sava firma. Kādu laiku atpakaļ radinieki centās viņam palīdzēt izārstēties. Bija gatavi par visu maksāt, bet tur bija vajadzīga Sergeja gribēšana, bet viņš neko negribēja. Sergeja radinieki kaunās no viņa, jo var sabojāt viņu reputāciju. Parasti šī vēlme iedzert Serdejam rodas, piemēram, sastrīdoties ar tēvu, tad viņš laikamuzskata, ka var lauzt savus solījumus un dzert. Ar alkohola palīdzību viņš grib risināt savas problēmas(kas dažkārt nemaz nav problēmas).
Bet tā jau laikam vairums alkoholiķi dara,domājot,ka tā var ko atrisināt.
Sergejs sagrauj savu dzīvi,vēl tik jauns būdams, jo arī nākotnes plāni viņam nav. Un ja jau nav nekādas ieceres, tad nav uz ko tiekties, nav dzīves mērķa, tad kāpēc vispār kaut ko censties darit.
Alkoholisms, kā arī narkomānija un toksikomānija skar ne tikai slimā cilvēka psihi, bet arī viņa tuviniekus, bērnus un pat mazbērnus. Slimības gaitā tuvinieki savu dzīvi pakļauj alkoholiķa slimībai. Sākas līdzi slimošana-līdzatkarība. Un līdzatkarīgā cilvēka dzīve pārvēršas par drāmu.…
