Alkoholisms, narkomānija un toksikomānija ir nopietni ārējās vides un arī psiholoģisku aspektu izraisīti pamatā psihiskas dabas traucējumi, kas rezultējas spēcīgā un grūti pārvaramā tieksmē lietot attiecīgās apreibinošās vielas lielos daudzumos. Minētās parādības ietilpst arī tiesu psihiatrijas izpētes lokā, tiesu praksē bieži nākas sastapties ar noziegumiem, kas pastrādāti reibumā. Alkoholisms, narkomānija un toksikomānija ievērojami palielina iespējamību, ka atkarīgais veiks noziegumu. Krimināllikuma 48. pants paredz, ka, ja noziedzīgais nodarījums izdarīts alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē, tad šis fakts ir uzskatāms par atbildību pastiprinošu apstākli, kas attiecīgi arī jāņem vērā tiesnesim, nosakot soda apmēru. Tādējādi arī tiesu psihiatrijā šis jautājums ir jāņem vērā, gan veicot ekspertīzes un sniedzot slēdzienus, gan arī pašas parādības psiholoģisko aspektu izpētē. Ja pastāv aizdomas par alkohola, narkotisko vai toksisko vielu lietošanu, aizdomās turētajam saskaņā ar Latvijas likumdošanu tiek veikta ekspertīze. Šāda veida ekspertīzes tiek veiktas Narkoloģijas centra Alkohola un narkotiku reibuma ekspertīzes nodaļā jebkurā diennakts laikā. Šādas ekspertīzes atzinumi tiek sniegti pēc personas klīniskās un bioloģiskā materiāla ķīmiski toksikoloģiskās izmeklēšanas rezultātiem.
Alkoholisms ir nepārvarama, nekontrolējama tieksme pēc alkoholiskiem dzērieniem, pārmērīga alkoholisko dzērienu lietošana. Alkoholisma attīstības pamatā ir bioloģiskie, sociālie un psiholoģiskie faktori, Latvijā un arī daudzās citās valstīs tas tiek atzīts par slimību. Alkoholisma slimībai var izdalīt trīs atsevišķus posmus, jeb stadijas: neirastēnisko, narkomānijas un galējo jeb encefalopātijas stadiju. Neirastēniskā stadija parasti rodas pēc apmēram vienu līdz piecus gadus ilgas sistemātiskas alkohola lietošanas un ilgst apmēram vienu līdz trīs gadus. …