Alkohols ir klasiska narkotiskā viela. Pagaidām tā ir legāla, visu aizstāvēta, pierasta, visplašāk lietotā un vispostošākā. Valsts politikas uzsāktās aktivitātes, informējot sabiedrību par alkohola lietošanas negatīvo ietekmi uz indivīda fizisko un emocionālo veselību, nav pietiekami efektīvas, stipro alkoholisko dzērienu patēriņš pieaug ne tikai pieaugušo, bet arī jauniešu vidū, kuri nenoliedzami ir būtiska un izteikti nozīmīga mūsdienu sabiedrības daļa un nākotne ar milzīgu potenciālu. Regulāra alkohola lietošana noved pie personības degradācijas un smagiem veselības bojājumiem, pat nāves Tāpēc nepieciešami arvien jauni pētījumi, kas analizētu patreizējo situāciju, sniegtu ieskatu par alkoholisko dzērienu nodarīto postu, informētu sabiedrību par to, kā iespējams cīnīties ne tikai ar sekām, bet jau ar cēloņiem.
Ņemot vērā apstākli, ka ģimenes lietu ministrijas izstrādātajā un pašlaik Saeimā izskatāmajā likumprojektā „Jaunatnes likums" nav panākta vienošanās par to vecumu, kādā persona vēl ir uzskatāma par jaunieti, šajā darbā ar jēdzienu „jaunietis” apzīmēšu personu vecumā no 12-13 gadiem ( no dzīves cikla viedokļa jauniešu vecumposms sākas tieši šajā laikā) līdz 25 gadiem (likumprojektā „Jaunatnes likums” ,kas 2005.gada 4.augustā tika izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē un 2006.gada 28.februārī Ministru kabineta sēdē tika atbalstīta tā iesniegšana Saeimā, paredz, ka jaunieši Latvijā ir mērķa grupa vecumā līdz 25 gadiem).…