Tematu „Alkoholisma problēma Anšlava Eglīša novelē „Ģīmetne” izvēlējos tāpēc, ka šī problēma ir šobrīd aktuāla arī pie mums Naudītē.
Anšlavs Eglītis ir sarakstījis daudz darbu ,piemēram, romānus „Līgavu mednieki”, „Homo novus”, „Laimīgie”, „Vai te var dabūt alu?”, „Ilze”, „Misters Sorrijs”, „Pansija pilī”, „Cilvēks no mēness”, „Es nebiju varonis”, „Es nepievienojos”, „Piecas dienas u.c., tāpat lugas un romānu dramatizējumus- „Omartija kundze”, „Jolanta Durbe”u.c., kā arī vēl noveles , tēlojumus un dzejoļus. Šo darbu izlasīt man ieteica mana vecomamma tāpēc, lai es par šo lietu padomātu.
Novele man likās interesanta ne tikai satura dēļ vien. Nekad agrāk man nebija ienācis prātā, cik daudz un kas no rakstītā ir svarīgs , bet šo noveli lasot man uzkrītošs likās tas, ka ne vārds tajā nav lieks, tāds, bez kura varētu iztikt. A.Eglītis gan prot savu domu pateikt precīzi. Mēģināju pat lasot kādu teikumu „izmest”, bet nekā, nevar vis, jo vai nu pazūd stāstījuma jēga vai arī rodas neprecīzs kāda tēla raksturojums. Tā vien liekas, ka katru noveles teikumu var izmantot kā citātu.
Kā, pa jokam sākusies, dzeršana no izklaides pārtop par briesmīgu slimību? Kā izmainās cilvēks tās ietekmē? A. Eglītis to visu attēlo savā novelē „Ģīmetne”.
Bet cilvēks jau pats sevi no malas neredz un tāpat nekontrolē savu uzvedību dzērumā. Tā dzeršanas dēļ jūk ģimenes ,put manta un cilvēks var pat aiziet bojā. Par noveles galveno varoni Klāvu A.Eglītis raksta „...viss tas sagrāva Klāva raksturu, veselību un karjeru. Nācās aiziet no operas, sākās klīšana pa provinces skatuvēm, skumju slīcināšana biedrību bufetēs un riteņkrogos, un nu- viņš gāja izvājējis kā ēna , netīrs, neskūts, noplucis un oda pēc degvīna jau agrā svētdienas rītā. Klāvs juta nāvīgu naidu pret visu pasauli, pat pret savu bijušo draudzeni, kas tik ilgi un izmisusi turējās pie viņa arī tad, kad vairs nebija cerību tikt atkal uz augšu. Jo dziļāk Klāvs grima un Intas panākumi gāja kalnup, jo Klāvs savā ievainotā lepnumā kļuva skarbāks, nežēlīgāks un rupjāks”.
Kā, kas un kāpēc notika ar noveles varoni Klāvu, kā alkoholisms ietekmēja Klāvu pašu un cilvēkus, kuri bija ap viņu ? To arī esmu nolēmis noskaidrot gatavojot šo referātu.
Anšlava Eglīša noveles „Ģīmetne” galvenais varonis Klāvs Raipals ir jauns mākslinieks. Klāvs ir gudrs un talantīgs cilvēks, un tomēr viņš pazūd. Pazūd tā posta dēļ, ko sauc par alkoholu.
Jaunais mākslinieks piecus gadus bija strādājis operā. Kad Klāvs sāka tur strādāt, viņš vēl bija mākslas akadēmijas students un pats jaunākais visā darbnīcā. Lēnām viņš izvirzījās līdz pat dekoratora palīgam. Pēc meistara skicēm būvēja dekorāciju maketus un vadīja to tehnisko veidošanu. Viņam bija veikla roka, , droša acs un zibenīga apķērība. To, ka viņam ir īsts dekoratora vēriens, to atzina visi. Klāvs apzinājās savu pārākumu. Viņš „...toreiz turējās palepni, ģērbās smalki un pārdroši. Sākumā viņu izsmēja, vēlāk – kopēja.” Tāds bija sākums. „Bet tad- šī pastāvīgā strādāšana pa naktīm, stiprināšanās ar degvīnu, kas bieži izvērsās īstās orģijās, šī nolādētā bohēma, pudeles biedri dejotāji, kas visu mūžu neizkļūst no kora, krogusbrāļi dekoratori, kas visu mūžu nonīkst kā dekoratoru algādži, nelaimīgā iedoma, ka māksliniekam nepieciešamas pārmērības, trakošana un pagrimšana. Klāt nāca vēl nelabie un pastāvīgie dekorāciju darbnīcas caurvēji, sapuvušās līmes neciešamā dvinga, biezie un indīgie putekļu mākoņi, kas kā krāsains mākonis izšaujas no katra veca dekorāciju audekla gabala, kam jūs pieskaraties.…
