Alkoholiķu sociālās rehabilitācijas centra izveidošana

Lai uzsāktu ārstēšanu, pārmērīga alkohola lietošana jāuzskata par galveno pamatproblēmu. Ārstēšana var būt veiksmīga, ja to vēlas pats cilvēks. Alkoholatkarīgajam pašam jāatrod sevī spēkus, lai lauztu atkarību no alkohola.
Alkoholatkarīgie un no azartspēlēm atkarīgie cilvēki un ļoti bieži arī viņu ģimenes locekļi nav spējīgi pilnvērtīgi iesaistīties sociālās aktivitātēs, darba tirgū, sabiedriskajā dzīvē, tādēļ ir svarīgi nodrošināt pabeigtu (noslēgtu) rehabilitācijas procesu, nodrošinot sociālu rehabilitāciju, lai sekmētu cilvēku fizisku atveseļošanos (psihosomatisko saslimšanu), emocionālās stabilitātes un gatavības atgūšanu, sociālo interešu atjaunošanos un reintegrēšanos sabiedriskajos procesos un aktivitātēs. Pretējā gadījumā cilvēks ar laiku var nonākt sociālā izolācijā - zaudēt jebkādas intereses, spēju pieņemt lēmumus, motivāciju uzlabot savu stāvokli un cilvēks arvien vairāk izolējas no sociālajiem procesiem, sabiedriskām aktivitātēm un zaudē savu vietu sociālekonomiskajā apritē. Šādos gadījumos pasliktinās arī fiziskā veselība.
Alkoholatkarīgie un azartspēlu spēlētāji ir sociālās izslēgtības riska grupa, jo šajā procesā indivīds tiek pilnīgi vai daļēji izslēgts no iekļaušanās sabiedrībā. Atkarības vielu lietošana atstāj sekas cilvēka fiziskajā un garīgajā veselībā un arī maina indivīda vertikālo sociālo mobilitāti, t.i., pārvietošanos citā sociālā slānī, virzībā uz zemākām hierarhiskām pozīcijām (sociālā lejupslīde, degradācija). Viens no ievērojamākiem faktoriem ir darba zaudēšana un ilgstošs bezdarbs, kas noved nabadzībā. Sociālais darbs var ietekmēt sociālo mobilitāti, un sociālā darbinieka uzdevums ir pēc iespējas agrāk konstatēt cilvēku sociālo lejupslīdi un darboties tās apturēšanā.…