Ikviens no mums kaut vai netiešā veidā ir saistīts ar alkohola problēmu, kādam tas ir radinieks, kādam darbabiedrs vai garāmgājējs, kurš cieš no šis slimības. Katram no mums ir kaut kāds priekšstats par to, kas ir alkoholiķis, tiesa gan, bieži vien diezgan aplams. Šī tēma man ir ļoti tuva, jo tā skar man kādu tuvu cilvēku. Alkohols sabojā un traucē dzīvot ne tikai cilvēkam, kas to lieto, bet ļoti skar ģimeni un apkārtējos cilvēkus. Daudzi cilvēki, kuri pārmērīgi lieto alkoholu, uzskata, ka ir brīvi, risinot problēmu „dzert vai nedzert”. Viņi naivi tic tam paši un cenšas par to pārliecināt citus, ka spēs pārtraukt dzeršanu jebkurā brīdī, kad vien to iegribēs. Taču jau pirmais mēģinājums parāda, ka viņi ir pārvērtējuši savus spēkus. Tādēļ „varonīgo” lēmumu – „šodien iedzeršu pēdējo reizi, bet no rītdienas vairs nedzeršu” – viņiem nākas pieņemt vēl daudzas reizes. Dažreiz šāda atturības atlikšana „uz rītdienu” turpinās visu mūžu un ir viena no alkoholisma pazīmēm. Vēlos iepazīt un izprast šo problēmu vīriešiem, kuri ir pieaugušo vecumposmā no 35 – 50 gadiem.
Ārstniecības iestāžu uzskaitē 1999. gada beigās bija vairāk nekā 35 000 alkoholiķu, taču, pēc speciālistu domām, šobrīd kopējais ar alkoholismu slimo skaits varētu būt pat četras reizes lielāks. Sākumā būtu jāzina, ka tikai 5 – 10 % no visiem alkoholiķiem ir tie, par kuriem esam vienisprātis visi, jo tos var atpazīt jau pa gabalu. Pārējie 90 % ir vēl īsteni sabiedrības locekļi, cienīti, mīlēti un ieredzēti, kuriem jau sen ir problēmas, kuru dzeršanas dēļ cieš tuvinieki, draugi un darbabiedri, bet viņi šīs savas ciešanas ir padarījuši par sava dzīvesveida sastāvdaļu, jo tāda ir vide kopumā, un tas netiek uzskatīts par kaut ko ārkārtēju. …