-
Alķīmijas filosofija
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
1.MODULIS | ALĶĪMIJAS FILOZOFIJA | 5 |
IEVADS | 5 | |
1. | IEVADS ALĶĪMIJĀ | 7 |
1.1. | Alķīmija kā dabas izpētes zinātne | 7 |
2. | PIRMĀ STUNDA: ALĶĪMIJAS VĒSTURE | 9 |
2.1. | Tota mācības Ēģiptē | 11 |
2.2. | Alķīmija: Pirmā zinātne | 13 |
2.3. | Austrumu alķīmija | 15 |
2.4. | Grieķu alķīmija | 17 |
2.5. | Alķīmiskās krāsas | 18 |
2.6. | Islamiešu alķīmija | 21 |
2.7. | Sēra, dzīvsudraba un sāls teorija | 22 |
2.8. | Eiropiešu alķīmija | 28 |
2.9. | Ievērojamie ķīmijas zinātnieki un mērījumi: Flogistona neveiksme | 31 |
3. | OTRĀ STUNDA: ALĶĪMIJAS FILOZOFIJA | 37 |
3.1. | Hermētika: Mūžīgā filozofija | 37 |
4. | TREŠĀ STUNDA: SMARAGDA FORMULA | 40 |
4.1. | Pirmā operācija: Kalcinācija | 40 |
4.2. | Otrā operācija: Šķīšana | 41 |
4.3. | Trešā operācija: Sadalīšana | 42 |
4.4. | Ceturtā operācija: Savienojums | 43 |
4.5. | Piektā operācija: Fermentācija | 45 |
4.6. | Sestā operācija: Destilācija | 46 |
4.7. | Septītā operācija: Koagulācija | 48 |
5. | EKSPERIMENTĀLĀ DAĻA | 50 |
5.1. | Eksperiments nr.1: Plāksnes atdzīvināšana | 50 |
5.2. | Eksperiments nr.2: Tabula Smaragdina meditācija | 52 |
5.3. | Eksperiments nr.3: Kalcinācija | 59 |
5.4. | Eksperiments nr.4: Šķīšana | 61 |
5.6. | Eksperiments nr.6: Savienojums | 63 |
5.7. | Eksperiments nr.7: Fermentācija | 64 |
5.8. | Eksperiments nr.8: Destilācija | 66 |
5.9. | Eksperiments nr.9: Koagulācija | 74 |
5.10. | Eksperiments nr.10: Dzīvsudraba mandala (Azoth Mandala) | 75 |
6. | REZULTĀTI UN TO IZVĒRTĒJUMS | 77 |
6.1. | Aptaujas rezultāti | 77 |
SECINĀJUMI | 78 | |
LITERATŪRAS SARAKSTS | 79 | |
7. | PIELIKUMS | 81 |
2. | Terminu skaidrojošā vārdnīca | 82 |
3. | Alķīmiskie zīmējumi | 87 |
8. | SKOLNIEKA UN PĒTNIECISKĀ VADĪTĀJA PARAKSTI | 91 |
IEVADS
Kad es pirmo reizi izdzirdēju par alķīmiju tā mani ļoti ieinteresēja, bet es nekad vēl nebiju domājis ka varētu to pētīt. Ar šo pētniecisko darbu es vēlos parādīt kādi ir alķīmijas pamati, kāda ir alķīmiķu filozofija un uzzināt vai mūsdienās alķīmija ir aktuāls temats. Protams, es zinu ka “alķīmija” un “alķīmiķi” ir noiets etaps. Bet varbūt tomēr vēl ir iespēja “atdzīvināt” alķīmiju no jauna? Alķīmijas pamati paredz to, ka alķīmiķis ir tas, kurš “ieiet Dieva lauciņā”. Kā to saprast? Alķīmiķu dzīve bija tāda, ka viņi skaitīja savas lūgšanas Dievam un veica dažādas meditācijas, lai varētu pilveidot sevi garīgā plānā, tādā veidā sazinoties ar Dievu. Un par to, ka alķīmiķi neaizmirsa par Dievu un ievēroja Viņa baušļus cik nu katrs varēja, Dievs viņiem sūtīja atklāsemes par noteiktām reakcijām un Dabas dabu jeb būtību. Tas ir pierādīts, ka sekmīgs un slavens zinātnieks ir tāds cilvēks, kurš ievēro Dieva likumus un baušļus, un kurš ir godīgs pret visiem (tai skaitā arī pret Dievu).
Šajā pētnieciskajā darbā esmu aplūkojis ļoti daudz interesantu faktu un esmu izlasījis ļoti daudz interesantu literatūras darbu, kā arī uzziņas avotus. Šajā darbā es uzzināju, ka alķīmija bija cēlusies ļoti sen atpakaļ, jo alķīmija bija jau Senajā Ēģiptē. Senajā Ēģiptē alķīmija bija sasniedzama tikai priesteriem, kuri rādīja savus panākumus tautai un tauta viņus it kā ir atdzinusi par “svētajiem”, bet patiesībā tā nav. Vienkārši cilvēki tajā laikā nezināja vielu uzbūvi un reakcijas, kuras mūsdienās ir attīstītas vēl vairāk, tāpēc parastajai ēģiptiešu tautai šīs vielu pārmaiņas u.c. reakcijas bija pavisam neiespējamas un tas nekādīgi nespēja “ierūmēties” viņu saprašanā, bet priesteriem tas bija tīrais nieks. No šī varam spriest, ka priesteri vai nu gribēja kļūt ievērojamāki netikai valdības acīs, bet arī tautas acīs, vai nu, pašiem to nenojaušot, mēģināja nodrošināja tādā veidā sev slavu, vai arī viņu mērķis bija padarīt cilvēku dzīves vieglākas. Kā patiesībā bija – mēs, par nožēlu, vairs neuzzināsim.
Pētot alķīmiju man likās interesanti, ka alķīmija apvieno sekojošas mūsdienu zinātnes: ķīmijas elementus, metalurģiju, fiziku, medicīnu, astroloģiju, semiotiku, misticismu, spirituālismu un mākslu. No šīm zinātnēm un garīgajiem virzieniem mēs pārsvarā zinam visas (ar ko tās nodarbojas, kādi ir to pamati utt.; skat. skaidrojošo vārdnīcu pētnieciskā darba beigās, lai iegūtu papildus informāciju), tāpēc nekavēsimies pie tām. Var teikt, ka alķīmija ir bijusi pirmā nopietnā zinātne.
Vēl ir interesanti tas, ka šajā darbā ir iekļauta viena mītiskā persona, kura ir bijusi pilnīga, un kura esot apvienojusi sevī trīs dažādas lietas tā, lai tās savā starpā harmonizētos. Šo personu sauca Hermejs Merkurius Trismegists. Hermejs ir persona, kura cilvēkiem deva hermētisma pamatus. Hermētisms ir sevis harmonizēšana ar apkārtējo vidi un paralēli arī alķīmiķu “Lielā darba” piepildīšana sevī. “Lielais darbs” ir darbs, kuru alķīmiķi veic, lai sevi padarītu pilnīgus. Ja mēs zinam, ka cilvēks ir nepilnīgs, tad šis “Lielais darbs” padara alķīmiķus, un arī parastos cilvēkus, pilnīgus. Iespējams “Lielais darbs” nav nekas tāds, kas ir pret Dieva gribu, jo alķīmiķi dzīvoja pēc Dieva likumiem. Iespējams ir arī tas, ka “Lielais darbs” varētu būt viens liels Dieva likums, kā attīstīt sevi par pilnīgu cilvēku. Bet, lasot manu darbu, katram cilvēkam pašam priekš sevis ir jāatbild uz jautājumu, kas ir “Lielais darbs”.
Vēl alķīmiķi bija tie, kuri atklāja septiņus procesus, kuri pastāv arī mūsdienu ķīmijā: kalcinācija, šķīšana, sadalīšana, savienojums, fermentācija, destilācija, koagulācija. Kalcinācija ir process, kas iekļauj sevī vielas sakarsēšanu tīģelī vai uz atvērtas uguns, kamēr viela pārtop pīšļos vai putekļos, visticamāk, ka noteiktā oksīdā. Šķīšana ir process, kad ūdenim piemīt svarīga īpašība – spēja sajaukties ar dažādām cietām, šķidrām un gāzveida vielām. Sadalīšana ir process, kad gan neviendabīgus, gan viendabīgus maisījumus var sadalīt sastāvdaļās, tas ir, tīrās vielās. Savienojuma reakcijas ir reakcijas, kurās no vairākām vielām rodas viena viela. Fermentācija ir rūgšanas process. Destilācija ir rūpniecisks process kā rezultātā tiek iegūts spirts. Kā arī destilācija ir šķīdumu sadalīšanas process. Koagulācija ir dispersās sistēmas daļiņu salipšana, veidojot lielākas daļiņas.
Pirms es sāku rakstīt šo pētniecisko darbu, es veicu aptauju uzdodot cilvēkiem zemāk dotos jautājums, lai redzētu citu cilvēku domas par alķīmiju un lai uzzinātu cik daudz cilvēki vispār zin par alķīmiju:
1. Kas ir alķīmija?
2. Kādas zinātnes alķīmija sevī apvieno?
3. Izskaidro saikni starp alķīmiju un astroloģiju!
4. Cik daudz tu zini par alķīmiju Viduslaiku Eiropā, Senajā Ēģiptē, Senajā Grieķijā, Indijā un Ķīnā!
5. Cik daudz tu zini par alķīmiskiem procesiem, kuri arī mūsdienās vēl joprojam pastāv: kalcinācija, šķīšana, sadalīšana, savienojums, fermentācija, destilācija, koagulācija?
6. Cik daudz tu zini par "Filozofu akmeni"?
7. Kādi bija alķīmijas mērķi?
8. Vai mūsdienās alķīmija ir aktuāla? (atbildi sniedzat tikai ar atbildēm "Jā" vai "Nē")
…
Darbā ir aprakstīta alķīmijas vēsture kopš ēģisptiešu laikmeta līdz pat mūsdienām un alķīmijas filozofija.
- Alķīmijas filosofija
- I.Kanta praktiskā filosofija
- Kas ir filosofija?
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Hellēnisma filosofija
Referāts vidusskolai6
-
Senās Ķīnas filosofija
Referāts vidusskolai5
-
Senās Grieķijas klasiskā filosofija
Referāts vidusskolai8
-
Senās Indijas filosofija
Referāts vidusskolai5
-
Renesanses filosofija
Referāts vidusskolai7