Jau kopš senseniem laikiem cilvēki daudzām lietām centās dod savādāku, atšķirīgāku krāsu no dabīgās. Drēbes, trauki, mājoklis, darbarīki bija vieni no pirmajiem, kas tika pārkrāsotas.
Krāsu veidi, ko izmantoja ir dažādi. Pašas pirmās krāsas, protams, bija no dabīgajām izejvielām - augu, koku vai dzīvnieku izejvielas dažādās kombinācijās deva dažādu krāsu gammu. Mūsdienās ir atklātas ļoti daudz dažāda veida un tipa krāsas - uz eļļas vai ūdens bāzes veidotas, speciālas skaistumkopšanai vai remontiem un tam līdzīgi.
Darbā ir aprakstītas alkīda krāsas. Šīs krāsas sāka izmantot 20.gs. 50.-60.gados un turpina izmantot vēl šajās dienās, jo šīs krāsas ir ļoti stabilas mitrās vidēs. Alkīda krāsas sastāv no atšķaidītiem alkīda sveķiem, kaučuka, pildvielas un pigmenta Nešķīst ūdenī, līdz ar to, kā šķīdinātāji jāizmanto vaitspirts, terpentīns. Krāsa, nonākot vidē, ļoti piesārņo to. Tā kā alkīda krāsas ir gaistošas un iespējama saindēšanās ar to, tā jātur noslēgtā traukā. Ar šīm krāsām krāso metāla izstrādājumus, koka virsmas, līnijas uz asfalta, māju fasādes u. tml. Pēdējo gados šīs krāsas vairāk neizmanto iekšdarbu, precīzāk, māju iekšējo sienu, griestu krāsošanā, jo alkīda krāsas veiksmīgi aizstāj ar ūdens emulsijas krāsām. Alkīda krāsas ir ļoti izturīgas pret mitrumu un mehānisko iedarbību. Protams tām ir savi mīnusi - žūšanas laikā izdalās veselībai bīstamas vielas, ir ļoti specifiska, stipra smaka, kas var izraisīt saindēšanos, nosmērēšanās gadījumā nevar notīrīt ar ūdeni, samērā īss kalpošanas laiks.
Lai krāsa kalpotu ilgāk, krāsojamā virsma jāattīra no dažādiem gružiem, putekļiem, nelīdzenumiem. Pēc tam virsma ir jāattauko un jānoklāj ar gruntskrāsu, kas neļauj pamatkrāsai iesūkties dziļi virsmā (ja ir koka virsma) un kas stiprāk notur pie virsmas uzklājamo krāsu. Lai tā pamatīgāk noklātu krāsojamo virsmu, parasti alkīda krāsas tiek uzklāta 1-2 reizes.…
