Savu darbu es gribētu sākt ar vienu citātu, kura autors ir franču literatūras kritiķis un rakstnieks Sentbevs Šarls Ogistēns: ‘’ Laimīgi ir tie, kuri lasa un pārlasa, kuri brīvi var nodoties lasīšanai atbilstoši savai tieksmei.”[6;82]
Katram pieaugušajam no bērnības ir kāda mīļākā grāmata un pirmā paša spēkiem izlasītā grāmata, kura palikusi atmiņā. Tieši Astridas Lindgrēnes grāmata ‘’Ronja – laupītāja meita’’ ir tā grāmata, kuru es vienu no pirmajām grāmatām pati izlasīju un kura ir arī mana mīļākā grāmata no bērnības. Piekrītot iepriekš minētatajam citātam, es varu teikt viennozīmigi, ka tajos mirkļos, kad es lasīju un vēlreiz pārlasīju šo grāmatu, es patiesi biju laimīgs cilvēks.
Tad, kad es sāku domāt, par kuru grāmatu, lai raksta šo darbu, pirmā man prātā ienāca Astridas Lindgrēnes grāmata ‘’Ronja – laupītāja meita’’. Ar patiesu interesi es nebeidzu šajā grāmatā atrast atkal un atkal jaunas lietas, kuras rakstniece ir atklājusi rakstot šo darbu.
Tieši šī iemesla dēļ savu darbu es sāku par rakstnieci pašu, lai labāk izprastu, kāpēc un kur radies tas skatījumus un tās izjūtas un domas, kuras ir šajā grāmtā. Tas ļaus arī labāk izprast grāmatā rakstīto. Tieši šis ievads par rakstnieci nevis atobigrāfiskā skatījuma, bet vairāk aprakstoši, varētu būt tas, kuru bērnam pirms grāmatas lasīšanas varētu izstāstīt vai vēl labāk – pārstāstīt. Piekrītu, ka bērnam varētu šī grāmata šķist neinteresanta un pat atbaidoša tieši nosaukuma dēļ. Taču paskaidrojot ko rakstniece ir domājusi un no kurienes ir darbības notikumi radušies rakstot šo darbu, bērnu varētu ieinteresēt un pat ieintriģēt pašam izlasīt grāmatu.…