Rakstnieks Alfrēds Dziļums dzimis 1907.gadā 2.maijā Doles pag. “Jeņčos”.Māte mirusi,vēl zēnam mazam esot,tēvs pēc atgriešanās no bēgļu gaitām.Mācijies Baldonē un pāris gadus V.Olava komercskolā Rīgā.Tā arī bijusi visa topošā rakstnieka izglītība.Agrā bērnībā jau sākti zemnieku darbi.Sākumā kā ganu zēns,vēlāk pludinājis kokus,strādājis mežniecībā.Kad dziļums atgriezās no kara dienesta,starp mantiniekiem tiek sadalīta tēva atstātā manta,un Alfrēds iegūst savā īpašumā Baldones pagasta “Rietumus”-11ha lielu nolaistu zemes gabalu.Un tad līdztekus jaunsaimnieka rūpēm,Dziļums sāk arī rakstīt,pat īsti neticot savām dotībām.Līdzās ikdienas darbam krājas novērojumi,īpatnējas rakstura iezīmes nākamo darbu tēliem.Kā raksta autobiogrāfijā A.Dziļums:”Ik dienas atrodoties starp radošiem lauku ļaudīm un visus darbus un apstākļus pašam pārdzīvojot,veidojas sižeti stāstiem,tiek ievilkti romānu pamatmeti.”Pirmā publikācija-tēlojums “Meža ainas” iznāk 1925.gadā žurnālā “Meža dzīve.” 1931.gadā sarakstīta pirmā luga “Pie ozola.”1938.gadā saraksta romānu “Raženā audze”,kurā attēlots darbs paša saimniecībā un 2.pasaules kara sākums. Romāna “Vienas vasaras zieds” īss satura atstāstījums.
Romāna darbība norisinās Rīgas apkārtnē Avotu ciemā,kur no skatu torņa var redzēt Daugavas dzelzs tiltu un Rīgas baznīcu torņus.Jaunais Bērzu saimnieks –Vilis,gatavoja zemi miežu sējai,braukdams ar traktoru,kas bija iegādāts bankā uz parāda.Gustavs-Viļa tēvs,atgriezies no kara gūsta Vācijā, savā saimniecībā bija veicis modernizāciju.Govis slauca ar mašīnu,kūtī bija tekošs ūdens ar bļodu pie katra lopa siles.Viņi bija arī iegādājušies lietotu automašīnu.kaimiņi ar skaudību noskatījās kā šinī saimniecībā darbs slīdēja kā lente fabrikā.Vienīgi nepatikšanas sagādāja pērnā gada tele vārdā Hanna,kura vienmēr pamanījās iesprukt kaimiņu teritorijā.Kaimiņos dzīvoja Līvija ar tēvu Hermani.Līvija centās noturēt saimniecību “pie dzīvības”,jo tēvs to vien darīja kā dzēra un kad pietrūka naudas pazvejoja līņus ezerā,aiznesa uz restorānu un pārvērta pudelē.
Jau agri pavasarī kūrmājā saradās daudz viesu,tie izklīda pa apsētajiem laukiem un tuvējo mežu,baudot dabas burvīgumu.
Vilis bija ievērojis kādu slaidu meiteni,šauros bruncīšos ar sarkanu lietussargu,kura bieži pastaigājās viņa laukos.Tad kādu dienu viņi satikās un iepazinās,un Vilis noskaidroja,ka viņu sauc tāpat kā nejauko teli,par Hannu.Vilim meitene likās simpātiska un viņi šad un tad satikās.To ievēroja ganu skuķis Zenta un sāka Vili ķircināt.No mazām dienām Vilis bija palīdzējis kaimiņmeitai Līvijai,aparis laukus,kopā vākuši kartupeļus,laikam tāpēc visi uzskatīja, ka viņi varētu apprecēties un savas zemes salaist kopā.Pamazām šīs tenkas par Hannu un Vili nonāca arī līdz Līvijas aisīm,tas viņai nepatika,jo arī viņa klusībā cerēja uz Vili.…
