Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
0,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:180865
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 12.04.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Pamatskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Mūsu dienās valodas grafiskai atveidošanai visbiežāk tiek izmantoti burti. Sakārtoti noteiktā secībā, tie veido alfabētu.
Vārds alfabēts ir radies no grieķu alfabēta pirmajiem burtiem - alfa un beta.

Taču šinī gadījumā pirmo reizi tika izstrādāta unificēta zīmju sistēma, ar kuras palīdzību varēja tikt sagatavoti teksti ar dažādu saturu. Neatkarīgi no teksta satura, zīmju sistēma, ar kuras palīdzību teksts ticis sagatavots, vienmēr bija viena un tā pati. Ugaritas teksti, kas tika pierakstīti ar pašu izgudroto sistēmu, bija vietējā semītu valodā, tādēļ to nereti dēvē par ziemeļsemītu sistēmu.
Alfabēta izgudrošana bija milzīgs solis uz priekšu, salīdzinājumā ar pastāvošajām runas tekstu pierakstīšanas sistēmām, piemēram, Ēģiptes hieroglifiem. Ugaritas sistēma ļāva ievērojami samazināt runas pierakstīšanai nepieciešamo daudzumu - mazāk par 30 zīmēm.
Savukārt, tālāk uz dienvidiem - Feniķijā un Palestīnā - ziemeļsemītu alfabēts tika pilnveidots, sākot to pierakstīt lineārā sistēmā, citiem vārdiem, pa rindiņām. Tas ļāva atteikties no agrāk pielietojamiem hieroglifiem un ķīļu zīmēm (kuneformām), ko bija izgudrojuši, kā uzskata vairums pētnieku, vēl šumeri pirms kādiem 5000 gadiem.
Neviena no agrāk aplūkotajām kultūras jomām Ēģiptē nebūtu bijusi iespējama bez rakstības. Ēģiptieši bija vieni no senākajiem rakstu zīmju izgudrotājiem. Šī prasme Ēģiptē sasniegusi augstu attīstības pakāpi un vēsturē pazīstama kā viena no izcilākajām. Hieroglifu rakstība un papirusa izgudrošana, uz kura varēja uzrakstīt daudz plašākus sacerējumus nekā uz akmens, koka vai māla plāksnītēm, bija pamats nākamo civilizēto tautu grāmatniecībai. Rakstība izveidojās ap 3300. - 3100.g.p.m.ē. Vārds hieroglifs sengrieķu valodā nozīmē „svētie grebumi (akmenī)”. Paši ēģiptieši savu rakstību dēvēja par „dievišķo valodu”. Rakstības izcelšanos ēģiptieši skaidroja ar mītiem par dievu Totu, kurš bija zinātnes un rakstvežu aizbildnis. Rakstīšana ar hieroglifiem bija svēta nodarbošanās, reliģiskās kalpošanas veids. Ēģiptiešu raksts saturēja ap 700 - 900 zīmju, taču to skaits ar laiku pieauga līdz dažiem tūkstošiem.…

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties