Katru dienu mēs apkārt redzam vienas un tās pašas sejas, priekšmetus, parādības, kas šķiet pierastas, parastas, taču tomēr tās slēpj sevī arī kaut ko neparastu un dīvainu.
Iepriekš minētais teikums visā pilnībā ir attiecināms uz Aleksandra Lurija grāmatu”Maza grāmata par lielu atmiņu”.
Šo grāmatu referāta rakstīšanai es izvēlējos, pirmkārt, tāpēc, ka mani vienmēr ir saistījuši cilvēki, parādības, kas atšķiras no ikdienišķā, pierastā, un, otrkārt, tāpēc, ka pēdējā viela, ko es mācījos psiholoģijas stundās bija atmiņas process, tā veidi un sastāvdaļas. Tādēļ domāju, ka šī viela palīdzēs man vieglāk izprast, A. Lurija grāmatā rakstīto. Treškārt, šo grāmatu izvēlējos tāpēc, ka uzzināju, ka šī grāmata ASV ir iznākusi miljonu tirāžā un kļuvusi par”bestselleru”.Par ko ir stāstīts šajā grāmatā? Īsiem vārdiem sakot, šī grāmata stāsta par dīvainu cilvēku ar fenomenālu atmiņu, par viņa dzīvi, karjeru, personības īpatnībām.
Grāmata satāv no vairākām daļām un apakšpunktiem.
Pirmajā daļā, kas saucas”No autora”es citēšu fragmentu, kurā autors ir atklājis par ko būs šī grāmata. “… un es rakstīju grāmatu par dīvainu cilvēku – neveiksmīgu mūziķi un žurnālistu, kurš kļuva par mnemonistu, tikās ar daudziem izciliem ļaudīm un tā arī līdz pat sava mūža beigām palika tāds īsti neizveidojies cilvēks, kurš gaida, ka nupat ar viņu atgadīsies kaut kas labs”.…