Apstākļi, kādos Aleksandrs kļuva par valdnieku.
Maķedonijas valdnieks Filips II ļoti cienīja Grieķiju un gribēja apvienot grieķu un maķedoniešu spēkus kopīgam karagājienam uz Persiju. Grieķu pilsētu pārstāvji pulcējās Korintes pilsētā un nolēma Filipa II vadībā sākt kopīgu karagājienu pret Persiju. Grieķi gribēja atriebties persiešiem par kādreizējiem pāri darījumiem, turklāt Persija bija kļuvusi daudz vājāka, tāpēc neviens nešaubījās par karagājiena sekmēm. Daudzus vilināja šis karagājiens, trūcīgie tur cerēja tikt bagāti, bet bagātnieki – vēl bagātāki. Filips II sāka pulcēt grieķu un maķedoniešu karaspēkus karagājienam uz Persiju. Gatavošanos pārtrauca viņa negaidītā nāve. Filipa kāzās ar Kleopatru, valdnieku nogalināja maķedoniešu dižciltīgie augstmaņi. Slepkavības iemeslu noskaidrot neizdevās, bet izplatījās valodas, ka Filips II nogalināts pēc persiešu pavēles.
Tomēr plāns karot pret Persiju netika mainīts. Par valdnieku tēva vietā 336.g.p.m.ē. kļuva 20 gadus vecais Aleksandrs. Daudzi uzskatīja, ka viņš ir pārāk jauns un nepieredzējis.
Persijas iekaroto zemju atkarošana.
Aleksandrs apņēmās piepildīt tēva sapni par grieķu zemju atbrīvošanu no persiešu jūga, un 334. – 330. gadā p. m. ē. viņš iekaroja Sīriju, Turciju, Feniķiju, Persiju un Ēģipti, kur nodibināja pilsētu Aleksandriju. Kad pret maķedoniešiem sacēlās Tēbu pilsēta. Jaunais valdnieks parādīja lielisku karavadoņa prasmi, maķedoniešu karaspēks Aleksandra vadībā ieņēma Tēbas un pilnīgi izpostīja plisētu. Daudzus iedzīvotājus nogalināja, pārējos – pārdeva verdzībā. Pēc Tēbu sagrāves grieķi pārstāja domāt par sacelšanos un atbrīvošanos no Maķedonijas.
…
