Es izvēlējos Aleksandra Grīna romānu Dvēseļu putenis, jo par šo grāmatu man ir stāstījuši daudzi bet man nekad nav sanācis izlasīt to, jo laikam es esmu pārāk slinks. Šī nu bija tā reize kad es varēju vilkt savu apputējušo grāmatu ārā no grāmatu plaukta un sākt lasīt. Apskatoties tik uz grāmatas biezumu un lapaspušu skaitu, es nojautu ka lasīšana nebūs no vieglajām, bet es ar gribēju būt viens no tiem kas citiem var pārstāstīt grāmatas saturu.
Iesākt lasīt bij ļoti grūti, sākumā es pat nesapratu kas tajā grāmatā īsti notiek, un vienu brīd es jav gribēju mest mieru lidz es pabeidzu lasīt pirmās simts lapaspuses, kad sākās ļjoti interesanti notikumi. Tad bija tā ka negribējās likt grāmatu malā lai atpūtinātu acis. Es no sākuma domāju, ka šo grāmatu lasīšu kādu mēnesi vai vismaz vairākas nedēļas, tapēc es grāmatu iesāku lasīt laicīgi, bet man pašam par pārsteigumu es to grāmatu izlasiju pa četrām dienām, bija brīvlaiks un man bija daudz laika, tapēc sāku lasīt no rīta un beidzu tikai pa dienu.
Šī grāmata ir izdota 1990. gadā, un salīdzinoši ar pārējām grāmatām tā ir veca, nobružāta un bez dažām lapām, tapēc man nācās grāmatu aizņemties no drauga, jo dažās vietās manu grāmatu nevarēja izlasīt.
Grāmata ir izdota izdevniecībā „Liema”, šī izdevniecība ir ļoti veca un ļoti iespējams ka tā vairs nepastāv, bet ja arī pastāv es neko nēsmu par tādu dzirdējis.…