Dzejnieks un rakstnieks Aleksandrs Čaks (īstajā vārdā Aleksandrs Čadarainis) dzimis 1901. gada 27. oktobrī. Dzejnieks dzimis drēbnieka ģimenē. Aleksandrs Čaks mācījies Stabuša proģimnāzijā (1908-1911) , Aleksandra ģimnāzijā ( 1911-1918), Maskavas universitātē (1918-1919), Padomju un partijas skolā (1918), Latvijas jaunatnes savienības vidusskolā (1922), 2. valsts vidusskolā, Latvijas Universitatē.
Pirmā pasaules kara laikā Aleksandra ģimnāzija tika evakuēta uz Krieviju, uz turieni devās arī Čaks. Ap 1918. gadu Čakam parādījās lielāka interese par dzeju – viņš sāka apmeklēt dzejas vakarus u. tml., taču pirmo dzejoli A. Čaks sacerēja jau 16 gadu vecumā, tā nosaukums - Boccтань, о Латвия святая (Jel celies, Latvija, Tu svētā!). 1919. gadā vņš kļuva par Sarkanās Armijas sanitārvilciena apkalpes locekli. Strādādams par apkalpes locekli, viņš ne tikai apbraukāja lielu daļu Krievijas teritorijas, bet arī piedalījās vairākās kaujās. Vēlāk viņš strādāja slimnīcā un kara hospitālī par asistentu. Dzīvodams Krievijā viņš iestājās partijā un bija arī laikraksta redaktors.
1922. gada jūnijā viņš beidzot atgriezās Latvijā. Līdz 1926. gadam viņš iestājās daudzās skolās, taču 1926. gadā tā arī nepabeidza augstskolu un sāka strādāt Drabešu bērnu namā par skolotāju. Strādājot Drabešu bērnu namā viņš tomēr par savu galveno darbošanās virzienu atzina literatūru, jo viņs beidzot sāka apjaust savu talantu. Sākot ar 1922. gadu Čaks arvien aktīvāk interesējās un aizrāvās ar literatūru. Viņš sāka veikt dažādus literatūras eksperimentus, mācījās dzejas teorijas un latviešu literatūru. Intensīvās darbošanās rezultātā radās arī pirmais publicētais dzejolis latviešu valodā - „Sapņi” (1925). Tas tika publicēts laikrakstā „Latvijas kareivis”. Dzejieks pievērsās arī žurnālistikai. Drīz arvien biežāk dažādos izdevumos parādījās A. Čaka dzejoļi, apraksti un teātra recenzijas. …