I Einšteina biogrāfija
Alberts Einšteins (1879—1955) dzimis Vācijas pilsētā Ulmē, bet uzaudzis Minhenē. Viņš bija sapņains bērns, kurā nekādi nebija nojaušamas ne mazākās ģēnija pazīmes. Viņš mīlēja mūziku, bet necieta rotaļas. Daļēji tēva darījumu neveiksmju dēļ Einšteins pameta skolu un kopā ar vecākiem devās uz Milānu. 1901. gadā, atteicies no vācu pilsonības, Einšteins kļuva par Šveices pilsoni. Eksāmenus Cīrihes Politehniskajā institūtā, kur Einšteins gribēja studēt elektromehāniku, viņam izdevās nolikt tikai pēc gada.
Pēc augstskolas beigšanas, nespēdams atrast darbu zinātnē, Einšteins strādāja par ierēdni Bernes Patentu birojā. No 1904. līdz 1917. gadam viņš savā prātā pārstrādāja Visuma ainu. Šā darba robežpunkti ir "Speciālā relativitāte" (1905), kurā runāts par liela ātruma kustību, un "Vispārējā relativitāte" (1915), kurā pētīta gravitāte. Vairākus gadus Einšteins dzīvoja trūkumā, bet tad viņa autoritāte sāka pieaugt. Nacistu nākšana pie varas Vācijā lika viņam 1933. gadā bēgt uz Beļģiju. Einšteina vasaras māju Berlīnē pārmeklēja gestapo, kas konfiscēja viņa īpašumu, pamatojoties uz to, ka viņš it kā gribējis dot naudu komunistu apvērsumam. Vairākus viņa sacerējumus publiski sadedzināja Berlīnes Valsts operas priekšā, jo tā esot "žīdu" fizika. Einšteins izstājās no Prūsijas zinātņu akadēmijas, kurā tika ievēlēts 1913. gadā, un 1933. gadā devās uz Prinstonu Amerikas Savienotajās Valstis, no kuras Eiropā vairs nekad neatgriezās. Viņš dzīvoja vienkāršā namā starp grāmatām un pierakstiem, daudz stundu veltot darbam.
Einšteins bija pārliecināts, ka Hitlers jāsatriec ar spēku, un tādēļ aizrakstīja prezidentam Rūzveltam, informējot viņu par atoma kodola dalīšanas iespējām. Einšteina vēstule iezīmēja kodollaikmeta — kurā mēs visi dzīvojam — sākumu, kura kulminācija bija atombumbas nomešana uz Hirosimu un Nagasaki 1945. gada augustā. Einšteinam bija maz sakara ar atombumbas attīstību. Izdzirdis par Hirosimu, viņš gurdeni sacīja: "Tavu nelaimi," — un atlikušo mūža daļu pavadīja, aktīvi cīnīdamies pret kodolkaru. Pieticīgs, atturīgs pēc dabas, viņš ļoti apbrīnoja indiešu pacifistu Gandiju.
II Relativitātes teorijas būtība
Attīstoties elektrodinamikai, tika pārvērtēti priekšstati par telpu un laiku.
Saskaņā ar klasiskajiem priekšstatiem par telpu un laiku, kurus daudzus gadsimtus uzskatīja par negrozāmiem, kustība nekādā veidā neietekmē laiku ( laiks ir absolūts), bet jebkura ķermeņa lineārie izmēri nav atkarīgi no tā, vai ķermenis atrodas miera stāvoklī vai kustas ( garums ir absolūts).
Einšteina speciālā teorija ir jauna mācība par telpu un laiku, kura nomaina vecos (klasiskos) priekšstatus.
…
