Alberts Bels ir dzimis 1938. gada 6. oktobrī, Ropažu pagasta Jaunmežplepjos. Vecāki ir bijuši zemnieki. Līdz 1971. gada martam saucis sevi īstajā vārdā Jānis Cīrulis. Alberts Bels ir beidzis 1953. gadā ir beidzis Ropažu pamatskolu, vēlāk mācījies Rīgas komunālās celtniecības tehnikumā (1953-55), Valsts cirka mākslas skolā Maskavā (1955-57). Beidzis Rīgas pilsētas strādnieku jaunatnes 23. vidusskolu. (1960). No 1958. gada līdz 1964. gadam strādājis dažādus darbus.
Kopš 1964. gada Alberts Bels darbojas kā profesionāls rakstnieks. Mācījies Augstākajos scenāristu kursos Maskavā (1967-69). Pirmā publikācija bija tēlojums "Nakts etīde" žurnālā "Padomju Latvijas Sieviete" 1963 (9. nr.). Stāstu krājumos "Spēles ar nažiem " (1966), ""Es pats" līdzenumā" (1968), "Sainis" (1980) ir redzami autobiogrāfiski motīvi, sabiedrības negāciju un cilvēcisko vērtību pretstats.
Laikmeta ietekme uz inteliģences vidējā slāņa pasaules uzskata veidošanos un likteni attēlota romānos "Izmeklētājs" (1967), "Bezmiegs" (sarakstīts 1967, grāmata izdota 1987), "Būris" (1972). Ievērību sabiedrībā guva romāns "Saucēja balss" (1973, A. Upīša prēmija saņemta 1977, ekranizēts ar nosaukumu "Uzbrukums slepenpolicijai" 1974) - stilistiski un idejiski polifonisks romāns par latviešu tautas brīvības centieniem; tā pamatā ir vēsturiski materiāli, galvenā varoņa prototips ir 1905. g. revolucionārais cīnītājs J. Luters-Bobis. Izmantojot vēst. notikumus, atsegti sabiedrības attīstību bremzējoši faktori, radoša cilvēka loma vēsturē, iezīmēta attēlotā vēsturiskā laikmeta un romāna sarakstīšanas laika līdzība.
Romānu "Poligons" (1977), "Saknes" (1982, ekranizēts ar nosaukumu "Šāviens mežā" 1984) un "Slēptuve" (1986) centrā cilvēka iekšējās pasaules vērtība pretstatā sabiedrības negācijām. Zināmas nepilnības ir šo romānu kompozīcijā, arī ikdienas tēlojuma un filozofisko atziņu savstarpējā izolētība, nedaudz vienkāršots tēlu pretstatījums.
Romāna "Sitiens ar teļādu" (1987) centrā relatīvi harmoniska personība, kas risina filozofiskus jautājumus, īpašu vērību pievēršot labā un ļaunā problēmai, cilvēka rīcības izvēles spējām un prasmei būt konsekventam.
Romānā "Cilvēki laivās" (1987) tēlota kuršu ciemata dzīve 19. gs. vidū, emocionāli kāpināta tautas, nācijas izdzīvošanas tēma, kas ieskanējās romānā. "Saucēja balss", saasināti izvirzīts jaut. par to, ko spēj atsevišķs cilvēks un sabiedrība kā sistēma; mainījusies personības un tautas masu attiecību izpratne - tauta traktēta kā savu varoņu veidotāja un virzītāja. Jauns problēmu loks Bela daiļradē - tēma par tautas valodu, vēsturi, mākslas saglabāšanu. …