-
Alberts Bels "Būris"
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ievads | 3 | |
1. | Autora personība un daiļrade | 4 |
2. | Īss laikmeta raksturojums | 6 |
3. | Romāna vērtējums literatūrkritikā | 7 |
4. | Romāna tēma | 8 |
5. | Romānā atklāto problēmu raksturojums | 9 |
6. | Romāna galveno varoņu raksturojums | 10 |
7. | Kompozīcija | 14 |
7.1. | Telpa | 14 |
7.2. | Laiks | 14 |
7.3. | Valoda | 14 |
8. | Daiļdarba atbilstība romāna žanram | 17 |
9. | Romāna tēmas aktualitāte mūsdienās | 18 |
10. | Secinājumi | 19 |
11. | Izmantotā literatūra | 20 |
Pielikums | 21 |
10.Secinājumi
1. Alberts Bels (dzimis 1938. gada 6. oktobrī Rīgas apriņķa Ropažu pagastā), līdz 1971. gadam Jānis Cīrulis, kopš 1964. gada ir profesionāls latviešu rakstnieks un prozaiķis. Sarakstījis 3 stāstu krājumus un vairāk kā 10 romānus.
2. Romāna darbība risinās 70.gados, Padomju Savienības laikā.
3. Romāna vērtējums literatūrkritikā ir diezgan poitīvs. A.Būmanis atzīst, ka A.Bela romāns „Būris” savos pamatos ir interesants un bagāts. Tas risina būtiskas mūsu īstenības problēmas, taču kritiķis pamana arī vairākas kļūdas.
4. Psiholoģiskā romāna tēma ir padomju laiki, kad cilvēku domas, paši cilvēki ir ieslēgti sevī, būrī.
5. Darba pamatproblēma saistās ar 70.gadu cilvēku mainīgajā pasaulē, ar to, kā pārmaiņas ekonomiskajā dzīvē, materiālās ražošanas, materiālās labklājības straujais pieaugums atstāj pēdas cilvēku attiecībās, pasaules uztverē, psihē.
6. Galveno varoņu ir nedaudz: arhitekts Edmunds Bērzs un viņa sieva Edīte Bērza, izmeklētājs Valdis Strūga, bijušais šoferis autoatslēdznieks, tagad mašīnu zaglis Kārlis Dindāns. „Pārejām personām : milicijas darbiniekam Pērnavam, Siliņam, Bērzu kolēģiem arhitektiem Antlavam, Ritmanim, Novadniekam, rakstniekam Nupātam, aktrisei Jaunlokai un Dindāna mīļotajai Marei ir blakus nozīme.” (2;162)
7. Romāna galvenās sižeta līnijas – 70.gadu cilvēku dzīve Padomju Savienības ietekmē - "būrība", mīlestība/attiecības.
8. Romāna darbība pārsvarā notiek Rīgā, kur notiek izmeklēšana. Edmunda vecāku lauku mājas - Plieņi, Āžkājas, Sprunģi. Taču spēcīgākās nodaļas notikumi norisinās mežā, lielajā klajumā, kur atrodas būris, kurā tika ieslodzīts Edmunds Bērzs.
9. Psiholoģiskais romāns norisinās 70.gados, Padomju Savienības laikos.
10. Romāna valodu var sadalīt vairākos posmos. Daļā, kur izmeklētājs Strūga veic savu darbu, meklējot pazudušo arhitektu Bērzu, tā ir zinātniska, lakoniska, brīžam pat sausa, pārpildīta ar kriminālistikā lietotiem profesionālismiem. Daļā, kur tiek aprakstītas Edītes Bērzas sāpes un izmisums, viņas vīram pazūdot, valoda kļūst mīkstāka, maigāka, tajā ieskanas skumju, smeldzes stīgas, vērojamas tēlainas metaforas, spilgti epiteti. Daļā, kas stāsta par kriminālo autoritāti Dindēnu, valoda kļūst rupjāka, tajā parādās žargonismi , sarunvalodas vārdi, izteicieni, ko nevarētu nosaukt par litarāriem.
11. Daiļdarbs pārsvarā atbilst visām romāna pazīmēm izņemot - liels apjoms, romāns aptver ilgu laika posmu.
12. Romāna tēma ir aktuāla arī mūsdienās, taču savādāk nekā 70.gados.
…
Psiholoģiskā romāna „Būris“ (1972) autors ir Alberts Bels. Šis romāns ir par cilvēka iekšējo pasauli. Romānā tiek atklāti tādi jautājumi kā sabiedrības un valsts iekārtas ietekme uz cilvēka personību. Cilvēka vērtību sistēma, kas vispār ir vērtība. Bels romānā stāsta par triju cilvēku, vīriešu likteņiem un atklāj, kā viņi sevi iesprostojuši būrī. Tie ir policijas inspektors Valdis Strūga, automehāniķis, šoferis un zaglis Kārlis Dindāns un arhitekts Edmunds Bērzs. Dindāns skaudības vadīts nozog Bērza automašīnu gribēdams to pārdot detaļās, un Bērzu pašu iesloga nomaļā vietā meža klajumā, būrī. Cīnīdamies par izdzīvošanu, Bērzs pārdomā savu dzīvi un attiecības ar sabiedrību. Atrazdamies uz dzīvības un nāves robežas, viņš sāk izprast pats sevi. „Bērzs apcerēja savu dzīvi āra pasaulē un atzina, ka daudzas reizes dzīvojis ar svešu gribu un svešu padomu. Griezies līdzi kā vāvere ritenī. Vairākkārt viņa rīcību bija diktējusi tieksme atdarināt nevis nepieciešamība. Mantas viņš iegādājās tāpēc, ka tās jau bija kolēģiem. Viņš nedrīkstēja atpalikt. Par laimi, nepieciešamas mantas, jo kolēģi dzīvoja racionāli. Bērzs domāja, ka āra pasaulē biežāk nekā savas domas izmantojis gatavas receptes un šablonus.” (1;169) Pēc kāda laika, kad Bērzs jau ir sadzīvojis ar šo būri vņš jūtas pat atvieglots. Viņš ir beidzis fantazēt un tiekties pēc ierastā. Dzīve būrī ir pat uzlabojusi viņa veselību tas ir nomākusi podagru. Bērza kā arhitekta darbu aizstāj cits darbs – izdzīvot.
- Alberta Bela romānu "Būris" un "Poligons" salīdzinājums
- Alberts Bels
- Alberts Bels "Būris"
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Alberta Bela romānu "Būris" un "Poligons" salīdzinājums
Referāts vidusskolai4
-
Alberts Bels
Referāts vidusskolai3
-
Alberts Bels "Cilvēki laivās" tēlu raksturojums
Referāts vidusskolai9
Novērtēts! -
Alberts Bels un romāna "Latviešu labirints" analīze
Referāts vidusskolai6
-
A.Bels "Būris"
Referāts vidusskolai4