Pārdomas.
Alberta Bela romāns “Uguns atspīdums uz olu čaumalām” raisa pārdomas par mūsdienu komerciālās sabiedrības eksistenci un būtību saistībā ar to. Darba galvenais varonis ir Aleksis Mūrlauks, kurš neizskaidrojamā veidā ir zaudējis divus savas dzīves gadus, piedevām palicis bez dokumentiem, dzīvokļa un lielas daļas kontaktu ar tuviniekiem. Viņš kļūst par bezpajumtnieku un cīnīdamies par savām tiesībām uz dzīvi saskarās ar visu, kas slēpjās aiz mūsdienu demokrātijas spožās fasādes. Grāmata lika aizdomāties par to, ka cilvēki nākot pasaulē savās tiesībās ir vienlīdzīgi. Visiem ir tiesības uz laimīgu bērnību, vecāku mīlestību, pilnvērtīgu dzīvi brieduma gados un vecumdienās, jebkuram cilvēkam ir tiesības paust savu viedokli un caur to iecelt cilvēkus, kas šo viedokli uzskatīs par noteicošo savā darbībā. Reālā dzīve pierāda pretējo – daudzi nav piedzīvojuši laimīgu bērnību, daudziem ir bijusi liegta vecāku mīlestība, bet lielās tautas masas viedoklis nereti nodod par labu dažu sponsoru interesēm. Aleksim ir apdraudētas tiesības uz pilnvērtīgām vecumdienām un cīņā par savām tiesībām sabiedrības acīs viņš ir tikai kārtējais bomzis, nabags un trakais, kas lai kur iedams sastopas ar neticību, neizpratni, aprobežotību un neizdarību. Sabiedrība ir pieņēmusi, ka dzīves pabērnu vajadzības ir otršķirīgas, jo viņu rokās nav pietiekamas varas, spēka un resursu, lai panāktu savu interešu ievērošanu tādēļ viņu intereses tiek upurētas par labu tiem indivīdiem, kuru naudas maks ir pietiekami biezs, lai savas intereses aizstāvētu. Un tā rodas tā sabiedrības daļa, kurai kādā jaukā dienā vairs nav tiesību uz savu mitekli, cieņu apkārtējo acīs vai cerību uz savu interešu ievērošanu. Te rodas tā sabiedrības daļa kurai tiesības ir laupītas kādam spēcīgākam nelietīgi izmantojot savu varu.
Grāmata raisa pārdomas par to, cik liela nozīme ir demokrātijas aizstāvētajām sabiedrības vairākuma interesēm un naudai, kura pārstām dažu indivīdu intereses: “Ha, ha! Kopā salasās vīri, kuriem labi saskan pie barbekjū aparātiem un gaļas šķēlēm. Tur arī notiek ietekmju, vietu un amatu sadalīšana. Bet talantīgais kandidāts tiek aizmirsts, ja ir bez džipa vai neprot izbraukāt priedīšu stādījumus kāpās. Vai arī nav īstajā partijā. Visdrīzāk, nav nevienā partijā. Tāds neder mūsu gudrajiem. Viņi grib būt sorosi, kargini un repšes, nesaprotot, ka tie nav ar iecelšanu iegūstami talanti.” Un te parādās godīguma faktors, kuru izmisīgi mūsu varas elitē cenšas ieaudzināt dažādie ētikas kodeksi un nevalstiskās organizācijas: “Cilvēki, kuri neatminas? …