Izvēloties lasīt romānu „Būris” es izdomāju, tāpēc, ka, man likās diezgan interesants nosaukums, ļoti neparasts. Bija grūti iedomāties par ko būs sižets un kāds viņš būs. Lasot šo romānu, es ļoti iedziļinājos tajā, man likās, ka es skatos filmu, bija viegli iztēloties aprakstīto bildi. Iejūtos katrā tēlā, izpratu gan viņus pašus, gan viņu emocijas, jo bija smalki aprakstītas gan darbības, gan izskati. Šo romānu iekļautu pie kriminālistiku un detektīvu žanra, jo viens no galvenajiem tēliem Strūga mēģina palīdzēt Edītei atrast viņas pazudušo vīru Edmundu, vel pa to laiku uzrodas citi tik pat nozīmīgi „Būra” varoņi.
Mani patīkami iedvesmoja katra varoņa apraksts, tik sīki viss bija aprakstīts, likās, ka lasot, var redzēt viņus. Romāna galvenā doma ir aprakstīta cilvēka iekšēja pasaule un vērtības. Manuprāt, galvenā problēma romāna ir, ka varoņi ir nepārliecināti cilvēki, viņi neapjauš ko vēlas un ko var. Viss ir spilgti aprakstīts tā, ka bieži notiek arī reāla dzīvē, ar reāliem cilvēkiem. Cilvēki reti kad māk novērtēt to, kas viņiem ir, un dēļ tā pieļauj daudz kļūdu, ka arī ietekmē citu cilvēku likteņus.