Alberta Bela romāna "Saulē mērktie" analīze

Līdz 1996. gadam A. Bels ir publicējis trīs stāstu krājumus un desmit romānus. Romāni ir viņa daiļrades plašākā un nozīmīgākā daļa. Šajā žanrā autors ir pievērsies sava laika realitātei - dzīvei un cilvēkiem, bet ir vairāki darbi, kuros autors tiecas iedziļināties pagātnes norisēs un problēmās, kas dziļi skar tautas likteni.
Jau ar pirmajiem romāniem rakstnieks uzreiz piesaistīja lasītāju un kritikas uzmanību, jo sava daiļradē sāka iet toreiz latviešu literatūrā neierastus ceļus – romānu izveidē izmantoja asociatīvo domu plūdumu, desižetiskumu, iekšējo monologu, apziņas plūsmas elementus, savdabīgus sintaktisko iespēju variantus u. c. Autors ar šo paņēmienu palīdzību centās pilnīgāk atklāt cilvēka iekšējo pasauli, viņa attieksmi pret apkārtnē notiekošo, sniegt cilvēka un sabiedrības vērtējumu.
„Saulē mērktie” ir viens no pēdējiem Alberta Bela romāniem – sarakstīts 1995. gadā. Tas skar sāpīgu un tomēr latviešu literatūrā ne visai bieži apskatītu tēmu, proti,
II Pasaules karu un leģionāru gaitas tajā. Romāna nosaukums iešifrēts otrās daļas nobeigumā:
"Kritušo karavīru ķermeņi palika uz zemes, bet nemirstīgās dvēseles devās augšup pretī nezināmajai bezgalībai. …