Hipotēzē. Albērs Kamī romāns „Mēris” ir darbs , kurā autors atklāj pilsētas eksistencei būtisku jautājumu – vai ir iespējams novērst mēri un izdzīvot traģiskā situācijā. Autors rada radošu cilvēku tēlus , personības , kuras eksistenciāli kritiskā situācijā spēj atrast izeju un uzvarēt pat mēri.
Romāns izdots 1947.gada 10. jūnijā . Albērs Kamī ar šo darbu izcīna vietu lielajā grāmatu tirgū un pēc romāna ir liels pieprasījums. Pirmajā metienā tiek izdoti 2,2000 eksemplāru, kas tam laikam ir liels skaits, taču drīz vien arī tas izrādās par maz, jo pieprasījums ir liels. Rudenī tiek pārdots 10,0000 , jo romāns „Mēris” tāds ko franču publika ir gaidījusi. tam piemīt reālistisks notikumu izklāsts, kas aizrāva publiku.
Ar šo referātu vēlos pierādīt, ka Albērs Kamī kā eksistenciālists romānā „Mēris” atklāj visas pilsētas bargo pārbaudījumu, savdabīgu iniciācijas procesu un dažādu sabiedrības slāņu izturēšanos lielā pārbaudījuma laikā. Kritiskā situācijā rodas radoši domājoši cilvēki , kuri uzsāk cīņu ar mēri un pieveic to.
Arī pats autors ir radoša personība, jo viņš uz eksistenciālisma drūmā fona meklē izeju un pierāda, ka jebkurai situācijai var būt atrisinājums.
Alžīrijā dzimis franču rakstnieks, strādājis Francijā par žurnālistu.
Lielāko savas dzīves daļu, proti, skolas un izšķirošos brieduma gadus, Albērs Kamī ir pavadījis Alžīrijā. Dzimis 1913.gada 7.novembrī netālu no ostas pilsētas Annābas. Viņa dzimšanas vieta nav nejauša, šeit ir apmeties viņa tēvs, un to savukārt nosaka tēva nodarbošanās un sociālais stāvoklis . A. Kamī tēvs pieder Eiropas nemantīgo iedzīvotāju slānim, un tieši tas Alžīrijā ir sevišķi liels.
A. Kamī dzīvo nabadzīgā franču laukstrādnieka un spāniete ģimenē.1914.gadā tēvs krīt kaujā pie Markas; māte saņemot sēru vēsti, pārdzīvo šoku un uz laiku zaudē runas spējas. Neizglītota, sāpju nospiesta, viņa strādā par kalponi bagātās ģimenēs.
1924. gadā A. Kamī tiek uzņemts licejā, līdz ar to ceļas viņa sociālais stāvoklis.
1930. gadā viņam atklāj plaušu tuberkulozes simptomus. Slimības laikā Albērs Kamī nolemj kļūt par rakstnieku.
Pēc ģimnāzijas beigšanas A. Kamī sāk studēt filozofiju Alžīrijas universitātē.1937. gadā viņš iestājas darbā par tehnisko līdzstrādnieku Alžīrijas universitātes Meteoroloģijas institūtā.1938. gadā viņš sāk strādāt par reportieri avīzē „Alger re`publicais”(tā ir Tautas frontes avīze)
Otrais pasaules karš nostiprina A. Kamī pārliecību par pasaules absurdumu. 1940. gada martā viņš dodas strādāt uz Parīzi par sekretāru avīzē „Paris – Soir”, iesaistās pretošanās kustībā.
1944. gadā viņš ir avīzes „Combat” galvenais redaktors. Avīzē viņš pauž pretošanās kustības dalībnieku uzskatus.…
