Par autoru
Albērs Kamī (07.11.1913 – 04.01. 1960)
Bērnību un jaunību Albērs Kamī (Albert Camus) pavadīja Alžīrijā. Viņš piedzima Alžīrijā, Bonas pilsētas tuvumā, Mondovi (Elzasā) laukstrādnieka un spāņu izcelsmes kalpones ģimenē. Drīz pēc dēla piedzimšanas Albēra tēvs krita Marnas kaujā Pirmajā pasaules karā, tādēļ bija jādzīvo pie tēvoča, kur mātei nācās audzināt divus dēlus. Stipendija desmitgadīgajam zēnam deva iespēju apmeklēt ģimnāziju. Pelnīdams iztiku gadījuma darbos, viņš studē filozofiju Orānas universitātē Alžīrijā. Studijas (1932 - 1937) A. Kamī nevarēja pabeigt, jo bija saslimis ar tuberkulozi.
Daiļrade
Cilvēki kļūst par to, kas viņi ir, caur saviem darbiem. Dzīve ir absurda, bez jēgas un mērķa. Katra cilvēka darbība izriet no viņa pieņemtajiem lēmumiem, un katrs lēmums ir morāla izvēle. Absolutizēts relatīvisms, radikāls individuālisms un eksistenciālisms liek cilvēkam varonīgi pretoties apstākļiem. Eksistenciālisms bija pirmo pēckara gadu filozofija, tas ir galēji reakcionārs novirziens mūsdienu buržuāziskajā filozofijā, kas noliedz cilvēka dzīves jēgu, revolucionāru cīņu un zinātnes sasniegumus. Eksistenciālismam raksturīgais vēsturiskais pesimisms – atziņa, ka vēsture ir „absurda”.
Albēra Kamī daiļrades problēmu centrā ir vēsture un cilvēku attiecības. Viņa darbos apvienojas ideja par indivīda atbildību, kurai pretstatīta paša cilvēka morāle.…
