4. Ezera apsaimniekošana
Katram ezeram ir nepieciešama kāda apsaimniekošana, jo galu galā ezers savas pastāvēšanas laikā mainās jeb attīstās, līdz ar to pārvēršas par purvu. To ātrumu ietekmē – ezera dziļums, platums, antropogēnā iedarbība, ūdens apmaiņas ātrums, kā arī citi faktori. Alauksta ezera apsaimniekošanas mērķis būtu uzlabot ekoloģisko stāvokli ezerā un apkārt tam, uzturēt biotopus, nodrošināt labvēlīgu vidi aizsargājamām sugām, papildināt un atjaunot zivju resursus un regulēt zveju/makšķerēšanu, kā arī uzturēt un papildināt atpūtas un tūrisma infrastruktūru, sekmējot un saglabājot ainavisko vērtību un samazinot antropogēno darbību. Ezera apsaimniekošanas procesā ir nepieciešamas vairākas stadijas jeb uzdevumi, lai nonāktu līdz mērķim:
• apkopot visus esošos datus par monitoringiem, pētījumiem un citiem datiem;
• veikt izpēti par ūdens kvalitāti – barības vielu koncentrācijas, slāpekļa un fosfora saturu ūdeni un citus rādītājus;
• izpētīt un novērtēt ezerā sastopamo sugu sastāvu – aļģes un ūdensaugi;
• izpētīt ezera hidroloģiju;
• izveidot ezera pārskata plānu;
• izstrādāt ezera apsaimniekošanas plānu (Urtāns, Urtāne, Suško, Priede, Kļaviņa, Jātnieks, 2017)
Pēdējo gadu laikā Alaukstā ir novērota ievērojamā daudzumā savairojusies potenciāli toksiskās zilaļģes - Microcystis aeruginosa. Tas liecina par eitrofikāciju, kas nozīmē pastiprināta ūdensaugu attīstība jeb ezera aizaugšana. Cēlonis šim procesam ir slāpekļa un fosfora savienojumu palielināšanās, kas rodas antropogēnās darbības palielināšanās un ezera neapsaimniekošanas dēļ. Zilaļģēm savairojoties masveidā, var būt kaitīgas cilvēka veselībai - rādīt alerģisku reakciju uz ādas un kairinājumus jūtīgās vietās (acis). Zivis šos toksīnus uzkrās savā ķermenī, līdz ar to neiesaka makšķerēt šādos ezeros un lietot uzturā zivis (Tāfelberga, 2018; Ezeru datubāze, 2010).
…