Alauksta iela atrodas Latgales priekšpilsētā, Grīziņkalna rajonā. Tās stiepjas no Aleksandra Čaka ielas līdz Pērnavas ielai. Kā vēsta vēstures avoti, tā radusies laikā starp 1870. un 1876. gadu. Rīgas plānā tā pirmoreiz iezīmēta 1876. gadā. Tās agrākie nosaukumi bijuši Augustes jeb Augustīnes iela. Tā, kā nosaukums nav oficiāli apstiprināts, tad domājams, ka tas ir pašu iedzīvotāju izdomāts. Alauksta iela savu pašreizējos nosaukumu ieguvusi 1961. gada 26. aprīlī.1
Alauksta ielas namiem nav visai bagāta vēsture, tomēr to nedrīkst neievērot. Darbā vairāk pievērsīšos atsevišķiem namiem, kuru numuri ir 4, 8 un 21 jo šīs ēkas ir iekļautas Kultūrvēsturisko pieminekļu sarakstā, tomēr īss ieskats tiks sniegts arī citu ēku vēsturē un arhitektūrā, it sevišķi nama nr. 7 arhitektūrā, jo to ir projektējis pazīstams autors.
Visas ielas ēkas lielākā vai mazākā mērā ir veidotas saskaņā ar jūgendstila tradīcijām.
Jūgendstilam ir vairāki apakšvirzieni. Alauksta ielas nami ir būvēti racionālākajā no tiem – stateniskajā jūgendstilā (dažviet literatūrā tas tiek dēvēts arī par vertikālo jūgendstilu jeb vertikālismu). Šo stilu raksturo salīdzinoša vienkāršība un vertikāli elementi – vairākiem stāviem cauru ejoši pilastri (izvirzījums ar taisnstūrveida šķērsgriezumu sienas vai staba virsmā, parasti veidots pēc kolonnas uzbūves shēmas) un lizēnas (plakans izvirzījums sienā šauras, vertikālas joslas veidā). …