Pēc ASV (skat. pielikumā karogu 17.att.) platības (vairāk nekā 9 miljoni km) Amerikas Savienotās Valstis ir ceturtā lielākā valsts pasaulē (aiz Krievijas, Kanādas un Ķīnas).Aļaska (skat. Pielikumā karogu 18.att. un karti 19,20.att.) ir viens no 50 Ziemeļamerikas štatiem (49.), ietver arī Aleutu salas. Aļaska ir nošķirta no pārējās Amerikas Savienotās Valstu teritorijas un Kanādas robežas.
Aļaskas štats, kas 1867. gadā tika nopirkts no Krievijas, tiek atzīts kā štats no 1959. gada 3. janvāra. Aļaskas teritorija atrodas Z-Amerikas ziemeļrietumos. Aļaskas platība ir 1 477 268 km2. 15,3% no Aļaskas platības ir aizsargājama zeme.
Aļaskas iedzīvotāju skaits - 660 632 (2005.), no tiem 67,6% - baltie, 15,6% - indiāņi un ziemeļu tautas. Aļaskas lielākās pilsētas (skat. Pielikumā 14,15.att.): Ankoridža, Fērbenksa, Džūno, Ketčikana. Džūno (skat. Pielikumā 13. att.) ir Aļaskas galvaspilsēta jeb ASV Aļaskas štata centrs. Pa Džūno var braukt ar transporta līdzekļiem kaut gan neviens ceļš. Aļaskas Dienvidos atrodas šādi līči - Klusā okeāna Aļaskas līcis, Aļaskas un Kenajas pussala, Aleutu salas, Kadjaka un Aleksandra arhipelāgs.
Aļaskas Dienvidu daļā iestiepjas Kordiljeru Aļaskas grēda (Makinlija virsotne 6193 m- augstākais Amerikā), Aleutu grēda. Auksts, kontinentālais klimats, centrālā daļā (Fērbenksā) vidējā temperatūra janvārī –24,8o c, jūlijā 15,7o c, nokrišņi 300 mm gadā. DA (Džūno) janvārī –1,6o c, jūlijā 13,3o c, nokrišņi 1500 - 4000 mm gadā. DA atrodas šādas upes: Jukona ar pieteku Tamanu, Kuskokvima, Kolvila. Lielākais ezers- Iliamnas ezers (2100 km2). Aļasku apskalo Boforta jūra, Čukču jūra, Beringa jūra, Klusais okeāns. D un DA arī atrodas tundra un meži.
Aļasku atklāja krievu jūrasbraucēja V. Beringa un A. Čirikova ekspedīcijā 1741.gadā. Pirmiedzīvotāji – indiāņi, eskimosi, aleuti. 1784.gadā Kadjakas salā tika nodibināta krievu apmetne. 1798.gadā krievu tirgotāji izveidoja Krievijas – Amerikas kompāniju. Par Aļaskas centru kļuva Novoarhangeļska (tagad Sitka). 1867.gadā cariskā Krievijas valdība pārdeva Aļasku ASV par 7,2 miljoniem dolāru. ASV kapitālisti sāka alkatīgi izlaupīt Aļaskas dabas bagātības. Aļaskas pamatiedzīvotāji tika nežēlīgi apspiesti un pakļauti pakāpeniskai izmiršanai. 19.gs. beigās Aļaskā tika atklātas bagātīgas zelta atradnes. Aļaskas teritorijā izvietotas ASV gaisa kara un jūras kara bāzes. …
