Aktīvo, dabas un ekotūrismu ierobežojošie faktori Ikšķiles novadā

Ikšķiles novads atrodas Ogres rajona rietumu daļā. Ikšķiles novada teritorija - kādreizējais Tīnūžu pagasts - robežojas ar Suntažu pagastu, Ogres novadu, Rīgas rajona Ropažu novadu, Ķeguma novadu un Salaspils novadu. Novada platība ir 12989 ha, tas aptver Ikšķiles pilsētu un dienvidu daļā piekļaujas Daugavai. (Grupa93 2005, Ikšķiles novada Dome 2006, ER).

Ikšķiles novadā ir vairāki antropogēnie un dabas tūrisma resursi. Ikšķiles novadā ir 11 kultūras pieminekļi, no tiem pieci ir arheoloģijas un seši arhitektūras. Dabas resursi ir Daugava, Mazā Juglas upe, Selēku ezers, Mežezers un Dubkalnu karjers. Meži aizņem 44.8% no visas teritorijas. Ikšķiles novadā ir izveidots dabas parks „Ogres Zilie kalni”. Maza daļa parka atrodas Ogres novada teritorijā. Ikšķiles novada teritorijā atrodas arī 8 aizsargājamie koki: Turbu ozols, Relziķu ozols, liepa Tīnūžos, kadiķis Kranciemā u.c. (Kuzmins 1996, Grupa93 2005). Tāpat Ikšķiles novada teritorijā ir vietas ar skaistām ainavām, viena no tām atrodas atpūtas kompleksa „Turbas” teritorijā, kur no skatu tornīša vērojama ainava uz Turbu ozolu. Šajā teritorijā arī top dabas taka (Bramanis 2006). Tā kā Ikšķiles novada teritorijā ir tūrisma resursi un līdz ar to arī iespējas attīstīt tūrismu, šobrīd tas arī notiek. Šajā darbā pievērsta uzmanība aktīvo, dabas un ekotūrismu ierobežojošajiem faktoriem, kā arī ierobežojumiem, kas, iespējams, varētu palēnināt šo tūrisma veidu attīstību. …