Tirgus ekonomikā uzņēmējam vienmēr ir svarīgi zināt, cik preču viņš var pārdot tirgū un kāds ir pieprasījums. Ja kādas preces pieprasījums cenu dēļ netiek pilnībā apmierināts, cenas tirgū ceļas un uzņēmēji sāk ražot vairāk šādu preču. Palielinoties piedāvājumam, pieprasījums tiek apmierināts un tirgus ar attiecīgo preci ir piesātināts.
Katrai precei ir noteikta tirgus piesātinājuma maksimālā robežlīnija, kad patērētāji vairs nepirks preci, pat ja tās cena pazemināsies. Tāpēc visizdevīgāk ir ražot preces, ar kurām tirgus nav piesātināts: jo vairāk šīs preces piepilda tirgu, jo lielāks pieprasījums. Vistipiskākās šādas grupas preces ir ieroči un narkotiskās vielas. Jo augstāks to patēriņa līmenis, jo lielāka vajadzība pēc šim precēm. Taču gandrīz nevienā valstī tās nav brīvi nopērkamās un pārdodamas. Toties brīvās uzņēmējdarbības sfērā nonāk citas pastāvīgi ļoti pieprasītas preces. Tās sauc pār akcīzes precēm. Pie tam tradicionāli pieder tabaka, alkoholiskie dzērieni u. c. Ja valstī pasliktinās sociālā un politiskā situācija, krītas ekonomikas attīstības tempi vai sākas ekonomiskā krīze, inflācija utt., šo preču pieprasījums pieaug. Stabils, augsts tabakas, alkoholisko dzērienu un citu akcīzes preču pieprasījums padara šo biznesu ļoti izdevīgu. Tāpēc valsts izstrādā īpašu politiku, lai regulētu uzņēmēju ienākumus. Visbiežāk no akcīzes preču pārdošanas saņemtos ienākumus apliek ar īpašu nodokli – akcīzes nodokli.
Akcīzes nodoklis ir specifisks patēriņa nodoklis, ko piemēro noteiktām patēriņa preču grupām, kuras ir saražotas vai tiek ievestas valstī. To arī sauc par selektīvo patēriņa nodokli.
Akcīzes nodokļa mērķis ir ierobežot to preču patēriņu, kas ir kaitīgas apkārtējai videi un cilvēkiem, kā arī dot valstij ieņēmumus, apliekot ar papildus patēriņa nodokli (papildus pievienotās vērtības nodoklim) preces, kas nav pirmās nepieciešamības preces un kas neskar maznodrošinātos. Taču galvenais akcīzes nodokļa mērķis ir fiskālais, t.i. nodrošināt valsts budžeta ieņēmumus.
Tā kā akcīzes nodoklis, kā patēriņa nodoklis Eiropas Savienības kopējā tirgū var būtiski ietekmēt konkurences apstākļus starp dalībvalstīm, tad Eiropas Savienībā ļoti strikti tiek reglamentēti nosacījumi akcīzes nodokļa piemērošanai trim preču grupām, tas ir, naftas produktiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem.
Akcīzes nodokļa harmonizācija ir attiecināta uz nodokļa minimālo likmju noteikšanu, apliekamo preču struktūras saskaņošanu, kā arī šo preču aprites un nodokļa maksāšanas kārtības saskaņošanu. Ņemot vērā to, ka Eiropas Savienība pieļauj, ka dalībvalstis var piemērot akcīzes nodokli arī citām precēm, Latvijā ar akcīzes nodokli fiskālu apsvērumu dēļ tiek aplikti arī bezalkoholiskie dzērieni un kafija.
Akcīzes nodokli maksā: importētāji (uz robežas, ievedot preci valstī atbilstoši režīmam „ievešana brīvam apgrozījumam”), noliktavas turētājs, apstiprināts tirgotājs, neapstiprināts tirgotājs, pārsūtītājtirgotājs vai nodokļa maksātāja pārstāvis, citi maksātāji, saskaņā ar likumu “Par akcīzes nodokli”. Nodoklis tiek aprēķināts latos par preces vienību vai procentos atkarībā no preces cenas.
…
