Attīstoties ekonomikai, attīstās arī uzņēmējdarbība. Tā rezultātā uzņēmēji biežāk nolemj investēt, iegādājoties kapitāla daļas vai akcijas uzņēmumos. Tā kā ekonomikas pamatprincipi nosaka, ka ar iespējami mazākiem resursiem būtu jāiegūst iespējami lielāks labums, tad uzņēmēji ir spiesti atrast veidus kā pēc iespējas efektīvāk investēt iespējami mazāk tērējot savus resursus.
Akciju sabiedrību kā komercdarbības formu visbiežāk izvēlas gadījumos, kad dibinātāji ir paredzējuši izveidot atklātu sabiedrību un laist šīs sabiedrības daļas publiskā apgrozībā.
Akciju sabiedrības statūtu fondu veido, izlaižot par samaksu attiecīgu skaitu akciju vai obligāciju par to nominālo vērtību. Akciju sabiedrība par savām saistībām atbild ar visu tās īpašumā esošo mantu. Akciju un citu vērtspapīru emisijas kārtību, akciju sabiedrību pārvaldīšanu, kā arī citus jautājumus, kas saistīti ar akciju sabiedrību darbību, nosaka sekojoši Latvijas Republikas likumi: Komerclikums,
Kredītiestāžu likums,
Par vērtspapīriem.
Darba mērķis ir analizēt, ņemot vērā augstākminētos likumos, akciju sabiedrības darbības principus un izzināt to nepilnības.
Par pētījuma avotiem šajā darbā tiek izmantoti Latvijas Republikas likumi.
Akciju sabiedrība ir atklāta sabiedrība, kuras daļas (akcijas) var būt publiskās apgrozības objekts1.
Ar dienu, kad sabiedrība ir ierakstīta komercreģistrā, tā tiek uzskatīta par nodibinātu un iegūst juridiskās personas statusu. Ar šo dienu dibinātājs iegūst dalībnieka statusu, bet cita persona iegūst dalībnieka statusu ar dienu, kad tā ierakstīta sabiedrības (akcionāru) reģistrā.
Sabiedrības dibinātājs var būt fiziska, juridiska persona vai arī personālsabiedrība, kura ir dibinājusi, vai kuras vārdā ir dibināta sabiedrība. Sabiedrību var dibināt viens vai vairāki dibinātāji.…
