Akciju sabiedrība (a/s) ir statūtsabiedrība, kuras pamatkapitālu veido tās dalībnieku – akcionāru ieguldītais īpašums, t.i., akcijas. Formāli SIA rāmji ir par šauru lieluzņēmumam. A/s paver plašas iespējas līdzekļu centralizēšanai. Hrestomātisks (zinātnisku darbu paraugu krājums, kurš nepieciešams mācību darbam) ir teiciens, ka cilvēce paliktu bez dzelzceļa, ja neveidotos akciju sabiedrības.
A/s ir vairāki dibināšanas etapi: idejas dzimšana, tirgus izpēte, dibinātāju investoru grupas veidošanos, projaktēšana, celtniecība, darbības uzsākšana, līgumu slēgšana par produkcijas piegādi vai pakalpojumu sniegšanu. Par a/s var pārveidot SIA, to paplašinot. Par a/s var izaugt sākotnējais ģimenes uzņēmums, pat vienas personas uzņēmums(!). Privatizācijas sagatavošanas gaitā līdzšinējais valsts uzņēmums tiek pārveidots par valsts akciju sabiedrību (kā piemērs - VAS Latvenergo). A/s dibināšanai nepieciešams valsts institūciju atļauja, kas vienlaikus dod svētību akciju izlaišanai par noteiktu summu.
Investīcijas, dibinot a/s. Kļūdains ir uzskats, ka akcionāri obligāti iegūlda a/s statūtu fondā naudu un tikai naudu. Likums nosaka, ka statūtu fonda sākotnēji jābūt ne mazākam par Ls 5000 ar nosacījumu, ka šī summa 5 gadu laikā pieaugs līdz Ls 25000. Dibinātājiem (dibinātāju grupai) jāsastāv vismaz no trim juridiskām (komercsabiedrībām) vai fiziskām personām. Dibinātāju skaits nav ierobežots. Dibinātāji ir tie, kas parakstījuši a/s statūtus un kuriem pieder vismaz viena akcija.…