Par aizvēsturi sauc laikmetu, kad vēl nebija pazīstama rakstība, par to nav saglabājušās vēsturiskas ziņas, rakstiskie vēstures avoti. Par šo laikmetu var spriest vienīgi pēc arheoloģiskiem izrakumiem. Pasaulē pastāv dažas tautas, kurām vēl šodien nav rakstības, tātad viņiem aizvēstures periods vēl nav beidzies.
Nav patiesu ziņu par laiku, kad radies pirmās cilvēkveidīgās būtnes, kā arī laiku, kad radās pirmās kultūras. Par to izvirzīti daudz un dažādi jautājumi, atbildes un viedokļi, taču precīzi neviens to nezin. Atbildes uz šiem jautājumiem var mēģināt rast mitoloģijā, zinātnē un reliģijā. Arī senatnē cilvēki mēģināja noskaidrot, kas ir viņu senči, pasaules, dzīvnieku un cilvēku radītāji, tādēļ par to ir tik daudz dažādu viedokļu. Bībele vēsta, ka pasaule radusies dažu dienu laikā un to radījis Dievs, Indieši uzskata, ka bijuši vairāki laikmeti un līdz mūsdienām pasaule ir tikai degradējusies. Ir arī zinātniskās versijas – kosmisks sprādziens, kura rezultātā radās dzīvība, no kuras pamazām attīstījās mikrobi, vienšūņi, līdz pakāpeniski nonāca līdz cilvēkam. To sauc par Darvina teoriju. Cilvēks esot cēlies no pērtiķa, taču vēl nav atrasti pierādījumi par pārejas posmu. Ir 12 raksturīgākās anatomiskās iezīmes, kas atšķir cilvēkus no pērtiķiem – pārvietošanās stāvus, runa, domāšana, kāju garums, plaukstas uzbūve, smadzeņu tilpums, neatkarīgs īkšķis u.c. Cilvēku raksturo arī nepārtraukta spēja attīstīt sevi, domāšanu un darba paņēmienus. Mērķtiecīgs darbs, kolektīvs dzīvesveids un valoda. Senatnē nebija atdalīta kultūra, reliģija, māksla, senais cilvēks redzēja pasauli vienotāku, neizdalīja atsevišķo. Visās dabas parādībās viņš saskatīja augstāku spēku. …