Sabiedrības apziņā krimināltiesības nereti asociējas vienīgi ar noziegumiem un krimināllikumā paredzētajiem sodiem. Tomēr tās ir komplicēta tiesību nozare, kuru veido vairāki savstarpēji saistīti juridiskie institūti. Krimināltiesiskās normas ne tikai nosaka kriminālsodāmu nodarījumu loku un precīzi definē kriminālatbildības nosacījumus, bet ietver arī noteikumus striktai noziedzīgu nodarījumu norobežošanai no tādas uzvedības, kura ārēji gan atgādina noziedzīgus nodarījumus, bet pēc savas dabas tomēr principiāli atšķiras no tiem.
Šajā darbā tiek analizēts nozīmīgs krimināltiesību institūts – aizturēšana, radot personai kaitējumu, kurš ir viens no apstākļiem, kas izslēdz kriminālatbildību. Rīcības, kas īstenotas, pastāvot šim apstāklim, neraugoties uz tā ārējo līdzību kriminālnodarījumam, nav noziedzīgas, un līdz ar to nav kriminālsodāmas , respektīvi – kaut arī ar tām tiek radīts kaitējums aizsargātām interesēm, personas uzvedība ir tiesiski pamatota. Atsevišķi apstākļi, kas izslēdz kriminālatbildību kā tiesību institūta normas ir atzītas kopš seniem laikiem, tomēr kriminālatbildības izslēdzamības apstākļu sistemātiska analīze uzsākta salīdzinoši nesen.
Pirmā nodaļa veltīta apstākļu, kas izslēdz kriminālatbildību būtības analīzei. Šajā nodaļā uzsvērtas atšķirības starp noziedzīgu nodarījumu un rīcību, kura īstenota apstākļos, kas izslēdz kriminālatbildību.
Otrajā nodaļā kriminālatbildības izslēdzamības apstākļi...…