Civillikuma 1401. pants nosaka, ka saistību tiesības ir tādas tiesības, uz kuru pamata vienai personai – parādniekam – jāizdara par labu otrai – kreditoram – zināma darbība, kam ir mantiska vērtība. Viens no veidiem, kas rada saistību, ir līgums. Līdzēji, slēdzot līgumu, cer uz izpildījumu no otras puses, apzinoties arī savus pienākumus. Civillikuma 1587. pants ir noteicis, ka katra saistība ir jāizpilda īstā vietā, īsta laikā, pienācīgā kārtā un attiecībā uz īsto personu, taču bieži vien kāds no līdzējiem nespēj savu saistību izpildīt. Kreditoram ir iespējas ar tiesisku līdzekļu palīdzību panākt saistības izpildījumu.1
Saistības tiek radītas, lai tiktu izpildītas. Šīs saistības pienākums kaut ko izpildīt pastāv, kamēr saistība nav izbeigusies. Viens no normālākiem saistības izbeigšanas veidiem ir tās izpildījums. Tādā gadījumā saistība izbeidzas. Ja saistības priekšmets ir nauda, tad izpildījumu sauc par samaksu. Tātad izpildījuma uzdevums ir izbeigt kādu pastāvošu saistību. Lai varētu runāt par izpildījumu(samaksu), nepieciešams, lai būtu saistība. Tādēļ, ja kāda persona maldīgi sevi uzskatījusi sevi par parādnieku un izdara kādu izpildījumu, tā var atprasīt, lai izdarīto atdod atpakaļ – ja nodots bez pamata un attaisnojuma. Tā kā saistības izpildījums ir spēkā tikai tad, ja to izdarījusi īstā persona, un to saņēmusi īstā persona īstā vietā, īstā laikā un pienācīgā kārtā, pārskatīšanās kādā no šiem elementiem nozīmē to, ka izpildījums nav noticis.2
2) Aizturējuma tiesība – saistību pastiprināšana
Civillikuma 1732. pants nosaka, ka saistību tiesības aizsargājamas tikai tiesas ceļā, taču 1733. pants pieļauj arī izņēmuma gadījumus, kad kreditors, ja tiek apdraudēta saistību izpilde no parādnieka puses, var izlietot arī ārpus tiesas līdzekļus – 1734. pantā pieminēto aizturējuma tiesību un 1741. pantā pieminēto ķīlāšanas tiesību.…
