Kur un kādos gadījumos griezties pēc palīdzības bērnam un citām personām? Bērnam un citām personām ir tiesības griezties pēc palīdzības bērna tiesību aizsardzību institūcijās un citās valsts un pašvaldību institūcijās, kuras veic likumā paredzētās darbības, ja bērna tēvs, māte vai cits viņa likumīgais pārstāvis, bērnu aprūpes, audzināšanas un mācību iestādes darbinieks pārkāpj bērna tiesības, izturas pret viņu cietsirdīgi vai kādā citā veidā neievēro bērna tiesības. Bērns var griezties pēc palīdzības arī bāriņtiesā (pagasttiesā), ja vecāki, viņaprāt, noteikuši nepamatotus ierobežojumus vai radušās citas domstarpības viņu attiecībās. Valsts un pašvaldība ir tās institūcijas, kas atbalsta ģimenei un sniedz tai palīdzību. Ja vecāku un bērna attiecības nenodrošina bērna attīstībai labvēlīgu vidi vai bērns ir hroniski slims, pašvaldība palīdz ģimenei, nodrošinot psihologa, sociālā pedagoga vai cita speciālista konsultāciju, izraugās bērnam atbalsta ģimeni vai uzticības personu, kura palīdz noregulēt bērna un vecāku savstarpējās attiecības. Ja bērns ir palicis bez aprūpes un viņš pats griežas pēc palīdzības, policija vai pagasttiesa, tad vispārējās aprūpes un audzināšanas iestādes nevar atteikt palīdzību- pieņemt bērnu aprūpē.
Valstī ir jāizveido centrālā izpildvaras institūcija, kurai būtu pietiekami plašas pilnvaras un atbildība, tādējādi nepieļaujot situāciju, kāda pašlaik ir valsts pārvaldē bērnu tiesību jomā. Šāda iestāde nodarbotos ar valsts programmu bērnu tiesību nodrošināšanai Latvijā izstrādi, koordinētu šo programmu izpildi; veiktu situācijas analīzi bērnu tiesību jomā ar mērķi izstrādāt priekšlikumus likumdošanas un situācijas uzlabošanai; veiktu valsts un pašvaldību bērnu tiesību aizsardzības iestāžu metodisko vadību un uzraudzību; informētu sabiedrību par bērnu tiesību stāvokli valstī, kā arī sadarbotos ar sabiedriskajām organizācijām. vardarbība pret bērnu Latvijā joprojām ir aktuāla problēma, tās novēršanai ANO Bērnu tiesību konvencijā ir veltīti vairāki panti - 19, 28, 32, 34, 33, 39, 36. Vardarbība var izpausties fiziski, psiholoģiski un seksuāli. Fiziskā vardarbība ir bērna ievainošana sitot, purinot, dedzinot, kniebjot, griežot, metot priekšmetus vai citādi viņu ievainojot. Morālā un psiholoģiskā vardarbība sevišķi postoši iedarbojas uz bērna psihi, tai tiek nodarīts posts, kura sekas nav pat pilnībā prognozējamas, jo tiek traumēta personības attīstība. Noziedzīgā bērna pamešana novārtā nav mazāk postoša un vardarbīga, jo nepieskatītie bērni nonāk uz ielas, ubago, zog, nokļūst vidē, kurā valda alkohols, narkotikas, apreibinošas vielas. Nereti bērni kļūst par asociālu personu vardarbības upuriem. Diemžēl sadzīviskā izpratnē šis vardarbības veids nereti tiek uzskatīts par pieņemamu, neuzskatot to par vardarbību. Bērnu seksuālā izmantošana ir viņa izmantošana tiešos seksuālos kontaktos vai iesaistīšana tādās nodarbēs, kas pieaugušajam sniedz seksuālu stimulāciju vai apmierinājumu.
Šādiem "aizsargpasākumiem”, cik nepieciešams, ir jāietver procedūras ar kurām efektīvi iedzivināt sociālās programmas, kas paredzētas bērna un viņa apgādnieku nodrošināšanai ar nepieciešamo atbalstu, kā arī citādās formās novērst minēto slikto apiešanos un attiecībā uz šādas apiešanās gadījumiem veikt vajadzīgo identificēšanu, paziņošanu, nodošanu izskatīšanai un izmeklēšanai, nosūtīšanai ārstēšanai un apsekošanai un, ja nepieciešams, krimināllietas ierosināšanu" (ANO Bērnu tiesību konvencija, 19.2 pants). Tas nozīmē efektīvu komandas darbu starp visiem bērnu tiesību speciālistiem. VCB uzskata, ka sadarbība vardarbības gadījumu risināšanā starp dažādiem dienestiem diemžēl ir nepietiekama. Minētā iemesla dēļ birojs piedalījās "Centrs pret vardarbību bērna un ģimenes atbalstam" programmā, kas paredz bērnu tiesību aizsardzības speciālistu izglītošanu vardarbības jautājumos, kā arī efektīvas profesionāļu komandas veidošanā.
…
